Kā cīnīties?

Audzinot sevi , jo vairāk pierunāsi preteklības jo vieglāk nāks sapratne par to ka mute jātur ciet!

Ja tas būtu tik vienkārši. :/

Dzīve pārmācīs. Gan jau būs situācija, kad tāda verbāla caureja atspēlēsies un būs ļoti, ļoti žēl par pateikto un salabot to nevarēs. Tad arī iemācīsies muti pieturēt un nespļaut ārā visu,kas galvā.

ko patiesībā nemaz nedomā

Ja jau galvā ir un tik ātri izskrien uz mēles, tātad domā gan.

Nu, kad vienu reizi varbūt norausies par to ko runā vai tiksi sāpināts dēļ tā, tad viss drīzāk arī būs tā mācība saņemta lai ko mainītu tajā.
Pareizi būtu pirms ko saki, ātri prātā apdomāt vai ir vērts to vispār teikt, ja nē, tad nesaki, ja jā, tad saki to tā lai nevienu neaizvainotu utt.

Varbūt pie vainas tas ka esmu zivs pēc horoskopa? Tie ir loti emocionāli cilvēki.

Itkā tajā brīdī sarunājot mēslus,jūtos vieglāk,bet pēc brīža sāku justies nelāgi un nožēloju ko esmu pateicis,jo īstenībā neko no tā nedomāju,tikai dusmu iespaida pasprūk un tā ir loti stulba sajūta.

Varbūt pie vainas tas ka esmu zivs pēc horoskopa?

pie vainas ir tava mute, nevis zodiaka zīme.

Nu tad tam cilvēkam kam tos mēslus sarunā ej un atvainojies, saki ka tu mirkļa iespaidā pateici to ko nemaz tā nedomāji. Esi godīgs un centies laboties.

Es noteikti atvainošos. Bet kā cīnīties? Ja man piemēram cilvēks strīda laikā pasaka ko riebīgu,man automatīski ir vēlme pateikt vinam pateikt ko tikpat vai vēl riebīgāku un rezultātā jūtos vēl riebīgāk.

čupakabra- es uzskatu ka lielā mērā arī horoskopa zīme jo zivs Zīmē dzimušie parasti ir loti,loti emociju cilvēki,citi tādi nav.

Bet kā cīnīties?

Nu ko tu gribi? Lai mēs tev stāvam blakām un šaujam pa muti katru reizi kā tu paver muti uz riebeklībām? Strādā ar sevi. Kad gribas pateikt kaut ko, pagriezies un aizej.

Es parasti dusmās skaidri apzinos, ko pasaku. Bet tik un tā saku.

Nu man arī tā ir bijis ka gribās ko riebīgāku pateikt pretī, bet ir jāiemācas sevi apvaldīt. Ja tev tas cilvēks ir svarīgs, tad par to vajag domāt kad grasies ko riebīgu atcirst, lai tad varbūt ar nepateiktu to ko gribēji, vai vismaz to pateiktu savādāk kas nesāpinātu.

Atnāks kādas tētis ar siksnu, tad redzēsi velnu! :D

Un es dusmās diemžēl nedomāju ar galvu. Es saprotu ka cilvēkiem,kuriem arī nav šādas problēmas,visticamāk šo nesaprast,bet varbūt kādai ari ir/bija tāda nelāga ipasiba un tika mo vinas valā?

Valdies un viss. Kad ir kāds strīds, padomā jau uzreiz, kā tas beigsies, ja atkal ļausies impulsam sarunāt visu, kas ienāk prātā. Vai tu būsi laimīgs? Vai otrs cilvēks būs laimīgs? Nebūs.

Kā arī padomā par to, kāpēc tu sarunā tādas lietas. Vai tu gribi otru sāpināt? Vai tu gribi pacelt savu pašvērtējumu uz otra fona? Vai tev vienkārši gribas uzvarēt strīdā, lai tur vai kas? Kad nonāksi līdz cēlonim, tad attiecīgi arī varēsi mēģināt kaut ko mainīt. Uzņemies atbildību par savu rīcību, nevis mēģini vainot savu horoskopa zīmi vai citas lietas, kas nav no tevis atkarīgas.

Miss joker- tur tā problēma,ka es nemāku sevi apvaldīt. Es nemāku noslēpt savas emocijas un splauju arā,kas pirmais nāk mutē,it īpaši ja tas cilvēks man pirmais ir pateicis ko riebīgu (dusmu iespaidā) un nezinu kā ar to cīnīties.

Un es dusmās diemžēl nedomāju ar galvu. Es saprotu ka cilvēkiem,kuriem arī nav šādas problēmas,visticamāk šo nesaprast,bet varbūt kādai ari ir/bija tāda nelāga ipasiba un tika mo vinas valā?

Jā, bija man tāda īpašība spļaut laukā to kas uz mēles gala, tā arī darīju līdz vienu reizi smagi ieberzos, pati dēļ sevis teiktā biju iedragājusi ko īpašu.. Nu neko, ar laiku iemācijos domāt pirms runāt. Nē tas nebija dienas laikā vai mēneša laikā, tas bija ar gadiem un cilvēku maiņu.

Nu bet lūk, tas cilvēks arī sevi nemāk acīmredzot savaldīt. Varbūt jums vajag cilvēcīgi izrunāties utt. Tā arī pateikt lai to ko tu pasaki niknumā neņem pie sirds jo tas tā nav domāts.

Vai tad tu būtu priecīgs zaudēt tuvu cilvēku tikai dēļ stūlbībām kuras sarunā niknumā? Gan jau ka nē, tieši tāpēc vajag turēt prātā ka tev šis cilvēks ir svarīgs kad ko strīdās pat. Un ja tevi arī izaicina sakot ko nesmuku tev, tad vienkārši saki lai viņi nomierinas, ja tas nelīdz tad aizej prom no strīda uz kādu laiciņu, lai tad cilvēks nomierinās un sakopo domas, pie viena tu pats ar to izdari un tad atnāc atpakaļ un normāli izrunājies. Nekādā gadījumā nevajag pavilkties uz kašķiem.

Visstulbākais ir tas,ka tās riebīgās lietas visbieżāk saku miesīgai mātei,jo mum galīgi nesapas raksturi+vina bieži izprovocē uz to un pēc tam vēl atstāsta vecākajam brālim visu riebīgo,ko esmu teicis,net nekad to,kapēc tā teicu,tā vienmēr pataisot mani par vainīgi

Miss joker- Tas būtu loti labs variants. Ja vien to dzīvē izdarīt būtu tik vienkārši.