nekad neaizstās un viņa dēļ es no draugiem neatteiktos.
Protams ka pirmajā vietā būs ģimene, bet no vienas puses tās gadiem ilgās draudzenes dažas arī ir kā ģimene, ar kurām kopā pavada laiku svētkos utt. Zaudēt tādu draudzeni kas ir bijusi blakus gandrīz visu mūžu būtu tik pat sāpīgi kā zaudēt mīļu ģimenes locekli.Tiesi ta.,Mes ar draudzeni esam berniem viena otrai krustvecaki. Ta ka saradojamies ari. Svinam ar musu gimenem kopa svetkus. Zi8nam katru sikumu un ja nepieciesam zvanam un braucam jebkura diennakts laika. Jo man ir DRAUDZENE, nevis pazina.
Draugi un draudzenes, līdz ar vīrieša (bērna un laulības) parādīšanos, protams, nonāk citā, paralēlā plānā. Taču tas nebūt nepadara šos cilvēkus, kas ir bijuši mums līdzās padsmit gadus, par mazsvarīgiem.
Ja esi kopā ar otru pusīti, jums ir kopīgs bērns un laulība, vai draudzenes liksiet priekšplānā?