Tievums

Es ar sho tiku galaa, saakot teikt liidziigus komentaarus tiem, kuri regulaari piekasiijaas pie mana tievuma no seerijas: "Ar tavu svaru laikam jau tava sominja ir piebaazta ar saldumiem". Aatri paargaaja veelme kaut ko komenteet. :-D

Man patīk tievas meitenes! No manis tu dzirdētu tikai kompimentus. Tiem cilvēkiem vnk skauž, ka tu vari ēst ko gribi un palikt tieva (es arī tā gribētu!). Neklausies un noteikti nedomā, ka tas ir tavs mīnus. Tu vari vilkt mugurā visu ko vēlies un tev viss labi izskatīsies!:-P Esmu 175cm un mans svars ir 59kg, šobrīd es cenšos nomest svaru, tāpēc ka gribu izskatīties tā kā, man škjiet, izskaties tu! :-P

man līdzīgi, 46kg bet es esmu nedaudz garāka. Īpaši neredzu jēgu uzēsties, jo fiziski jūtos diezgan labi! :)

Man jau ari liekas, ka tev normals svars ja salidzina ar garumu. Nezinu kaa tur ir.
Par piezimem no malas,nenem pie sirds un/ vai paludz tiem cilvekiem aizvert muti un savus komentarus paturet pie sevis.
Cik es sevi atceros, biezi ir nacies dzirdet tadas piezimes , bet es nekad nevelejos uzbaroties, es sev nepatiku, betssvaru klat ari negribeju. Visvairak jau besi tie, kuri saka - cik tev labi vari bulkas est un teama nepalikt, nu tizlas, ne ?!
Shobrid, ja kkads kko izsakas, tad saku stastit kaa es sportoju, eju uz jogu, baseinu un cik lieliska esmu. :)

Resna nepalikt, pardon.

Es atcerējos, ko gjeniālu man ir jautājuši:-D Man ir tumšas uzacis, tumšas acis un diez gan ilgu laiku bija melni mati. Tad izdomāju iznjemt krāsu un nokrāsot pāris tonjus gaišākus (brūnus), un katrs 2.cilvēks jautāja "o, gribi būt blondīne?" (e):-D "Nē, tādus arī atstāšu".

Tā laikam tāda tipiska Latvijas pārādība - komentēt otra cilvēka ķermeni. Šeit, kur dzīvoju, cilvēki tā vienkārši nedara, jo tas ir rupji un netaktiski. Toties tiklīdz atbraucu uz LV, tā piemēram mamma un omīte uzskata par savu svētu pienākumu izteikt piezīmes par manu svaru. Visbiežāk tas ir pats pirmais komentārs aiz "sveika!" Kaitinoši, bet esmu sapratusi, ka viņas jau grib tikai labu. Citu cilvēku komentārus par manu izskatu ignorēju un cenšos atbildēt tā, lai viņi saprastu, cik lieki šādi komentāri ir

+++

Man arī ir nelielas piņņu rētas, bet man tās sanāk labi nomaskēt. Tā kā man ir hipertrofēta attieksme pret savu izskatu, agrāk man tā šķita traģēdija, ļoti pārdzīvoju, likās, ka visi uz mani skatās, tikai tās ievēro utt. Spilgti atceros epizodi, kad sen atpakaļ veikalā pamanīju jaunu sievieti ar tiešām smagām sejas rētām, bet kāds vīrietis viņai bjia blakām! Un kā viņš uz viņu skatījās-kā uz karalieni! Vēl vairāk kā uz karalieni. Tad sapratu, ka tev var būt visskaistākā seja uz pasaules un tu vari būt visvientuļākā meitene.
Un vēl viens stāsts-rajonā, kur strādāju, bieži manu pavecu vīrieti ar diezgan satraumētu(negribas rakstīt-sakropļotu) seju. Viņš bieži staigā ar mazu zēnu (pieļauju, ka mazdēlu)-nu lūk, tas zēns vienmēr ir tik smaidīgs, priecīgs, jokojas un sarunājas ar to vīru (kaut gan mums pārējiem gribas novērsties..)! Kad viņus redzu- mani vienmēr pārņem liels kauns par saviem iedomātaiem kompleksiem!
Turklāt normāliem, adekvātiem cilvēkiem neiteresē citu cilvēku izskats, viņi necenšas saredzēt to nepilnības un nemaz neievēro tās! Tie, kas kritizē, paši nav apmierināti.
Cilvēks ir kas vairāk par ārieni.

Pati esmu 170 cm un sveru 42 kg. Ir dzirdēti dažādi komentāri par to. Gan jautājumi "vai tev mājās nav ēdiena?", gan komentāri, ka esmu par tievu, gan arī daudz komplimentu. Pašai liekas jau, ka esmu vienkārši tieva nevis kaulaina. Rokas gan ir par tievu, pati arī zinu. Bet es neko nevaru mainīt, jo man tas ir iedzimts. Visi radinieki no tēva puses riktīgi tievi un es arī. Man pašai tas ļoti patīk. Esmu nežēlīgi priecīga, draugam arī patīk. Visi laimīgi. :)

Jā, esmu arī pamanījusi, ka to parasti izsaka cilvēki, kam ir liekais svars (riepiņa, un tā).
Neapšaubāmi nāk arī komplimenti par izskatu.
Draugs jau saka, ka visu negatīvo saka cilvēki, kuriem pašiem kaut kā no tā trūkst.
Pamatskolā sevi nevarēju pieņemt, tagad jau pamazām ir savādāk. Kopumā es jūtos ērti un labi. Laikam arī tas ir tas galvenais, nevis viss negatīvais ko izsaka apkārtējie.:-)

Nav ko uztraukties... esmu 173/46 :-P es arī visu dzīvi dzirdu tos klasiskos komentārus par tievumu/kaulainumu utt, citreiz tiešām riebjas un apnīk ;) kādreiz klausījos, uztvēru nopietni un pārdzīvoju, bet tagad kaut kā vienalga, jo apzinos, ka neko diži tur mainīt nevaru, jo tie ir gēni. Gan jau varētu sportot un ēst kaut kā īpaši, bet nafig man to vajag :-D galvenais, ka mans ir draugs, kuram es patīku tāda, kāda esmu un viss ir ok :-) problēmas ar džinsu nopirkšanu arī uzskatu par sava veida atrakciju :-D

Nē, nav vienmēr tā, ka tiem teicējiem skauž, varbūt vnk ir žēl, jo pietiekami daudzas apkārt taču sevi speciāli badina un citreiz tas aizvelk uz anoreksiju.
Vismaz ja man kāda paziņa kļūtu ļoti tieva es delikāti painteresētos, vai tas viss nevelk uz kādu neveselīgu dzīvesveidu, satrauktos.
Ja autore jūtas labi un normāli, kārtīgi ēd, ok, tad nav jāņem tie komentāri vērā.

Esmu 171 un sveru ap 45-48, kā kad.

Kad dzīvoju Latvijā, tad man arī gana daudz piezīmju nācās dzirdēt. Tagad dzīvoju ārpus Latvijas un ja kāds komentē manu izskatu, tad tikai pozitīvā gaismā. Problēma nav tevī, bet tajos komentētājos un viņu audzinātībā/kultūras līmenī.

Man ir tieši tas pats, bet par laimi nav daudz tādu cilvēku, kas izsaka tādus komentārus. Tie, kas to dara, visi kā viens ir ar liekā svara problēmām. Laikam tādā veidā viņi cīnās paši ar saviem kompleksiem, norādot uz citu nepilnībām, paši tad jūtās labāk. Diezgan nožēlojami, jo tādiem ir ne tikai liekā svara problēmas, bet arī problēmas galvā, jo viņiem nav ne inteliģences, ne takta izjūtas, ne elementāra cieņa un pieklājība pret citiem cilvēkiem. Tāpēc tādus komentārus nevajag uztvert personīgi, jo tie kaut ko liecina ne jau par tevi, bet par cilvēku, kas to saka.

"Vai, Minci, kas tev ar seju?" "Vai, Minci, tu nabadziņš, kādas tās rētas..." "Minci, a varbūt aptiekā tādus un šitādus līdzekļus nopērc?" "Minci, tu zini, no kā tās pumpas ir?"

Man tas pats. Piedevām man pumpas (akne) metas ne tikai uz sejas, ļoti cietušas savulaik ir rokas, pleci, un tas atstājis gaišas rētas, kas vasarā īpaši izceļas. Un tad sākas: "Tas tev jau no bērnības? Vējbakas? Varbūt ar lāzeru var ko mainīt? Tu pie dakteriem esi gājusi? A tas uz visu mūžu?"
Un nav te runa par žēlumu vai uztraukšanos. Ziņkārība. Parasta ziņkārība...
Bet esmu iemācījusies to laist garām. Kopš mans draugs man pateica, ka vispār neredz, kur manī problēma, es sapratu, ka tie citi var domāt un teikt, ko grib, jo ne jau viņi manā dzīvē ir svarīgi. Bet tie, kuri ir svarīgi, tiem es esmu laba, skaista un visādi citādi tāda, kā vajag :) Vajag mīlēt sevi, uzlabot to, kas uzlabojams, bet pārējo pieņemt, jo visiem labs nekad nebūsi

Man ir kolēģe, kas pēc Tava apraksta un parametriem izklausās Tev līdzīga - es viņai ik pa laikam pasaku, cik kolosāli viņa izskatās. Pati esmu slaida un man patīk slaidi cilvēki. Vienīgi man personīgi ir svarīgi, lai ir ne tikai kaulainums (nav domāts negatīvi), bet arī kaut kādi muskuļi.

Tēmas sakarā - kad man bija apm. 13 un biju tiešām nenormāli tieva un par garu, čalis no pagalma mēģināja uzbraukt un pateica apmēram "Tu jau nu gan esi baigā modele". :D Ļoti ilgi smējos, tāāāds "uzbrauciens".

Vispār, ja vēl vienkārši pajautātu, kāpēc esmu tik tieva, tad ok... pateiktu, ka gēni, bet visi tie

"vai tu vispār ēd?" "Ej labāk paēd" "Nesaprotu kā cilvēki var būt tik kaulaini"

"Tu jau kā tāds skals/sērkociņš", "Tevi jau pa gaisu aizpūtīs", "Vai tad tevi mājās nebaro" utt tiešām totāli riebjas (t) jocīgi, ka smagiem cilvēkiem nesaka pretējus tekstus :-D

Es ar sho tiku galaa, saakot teikt liidziigus komentaarus tiem, kuri regulaari piekasiijaas pie mana tievuma no seerijas: "Ar tavu svaru laikam jau tava sominja ir piebaazta ar saldumiem". Aatri paargaaja veelme kaut ko komenteet.

:-D:-D

Esmu 168/45-47 (kā kuru reizi). Visu dzīvi to vien klausos, ka esmu tik tieviņa, cik man tievas kājiņas, lai mani taču kāds pabaro utt. Ja man izsaka piezīmi, kad neesmu labākajā omā, tad gan atcērtu kaut ko pretī. Neuzskatu, ka kādam vispār ir tiesības komentēt otra ķermeni. Es neeju pie apaļīgiem cilvēkiem un neprasu - kāpēc Tu esi tāds? Bet tieši tādi parasti uzskata par pienākumu kaut ko pateikt.
Man gan nekādu kompleksu par ķermeni nav. Jā, dažreiz spogulī redzu, ka izskatos ļoti tieva, bet savā ķermenī es jūtos ļoti labi. Vīrieši gan nekad man nesaka, ka izskatos tieva, pārsvarā dzirdu, ka esmu ļoti smalka. Arī patīkami :D

:-P