Labi, ka neesmu eksperte un nezinu, kādas pēdas no kā paliek. Es tikai nesaprotu, ko tu gribi ar to pateikt, ka nekas tāds nav noticis? Vai ka fiziska ietekmēšana skaitās tikai tad, ja paliek zilumi? Nu, tā nav.
Ja svešs tēviņš atnāk uz skolu sist skolnieci - viss normāli, pelnījusi, vajadzēja vēl vairāk sadot.
Taču, vispār pēc šīs diskusijas vairs nepārsteidz, kāpēc arī daudzās citās situācijās par vainīgu tiek uzskatīts upuris. Ja sieva dabū pa seju no vīra - pati vainīga, bija pelnījusi. Ja sieviete tiek izvarota - pati vainīga, uzprasījās. Ja svešs tēviņš atnāk uz skolu sist skolnieci - viss normāli, pelnījusi, vajadzēja vēl vairāk sadot.
Ja mans bērns apceltu kādu citu un tam būtu pierādījumi tad tomēr mans bērns ar norautos ka tā uzdrīkstas darīt jo līdzcilvēki ir jāciena, tam nav nozīmes vai tam otram bērnam ir tās krutākās botas vai nē.
Iedomāsimies tagad citu situāciju. Vidusskolēnu pāris. Meitene sms aizraksta draugam, ka patēvs to mājās atkal terorizē, pazemo, uzmācas, meitene saka, ka vairs to nevar izturēt. Draugs atskrien uz meitenes dzīvokli, iedod patēvam pa seju, pasakot, ka, ja vēl reizi meitenei kaut ko nodarīs, nositīs. Cik no Jums čali par varoni sauktu? Cik nosodītu? Kura skrietu patēvu žēlot?
visi aiz muguras būtu kā viens vesels jo viņiem visiem būtu viena kopēja lieta, naids pret skolotāju