Pie vīrieša ar mantām...

Bija tā pašos pirmsākumos. Tad nu vīrietis uzprasīja,cik ilgi vēl taisos šitā staigāt turpu šurpu ar mugursomu. Tad arī paliku pavisam.

es pati pie vīrieša praktiski nebraucu, viņš pats pie manis skrēja. :-D tad vienā dienā sapratām, ka mēs nevaram viens bez otra un es tiku pārcelta uz jaunām mājām. :-D

protams, jāskatās kādas jums attiecības, ko abi domājat par dzīvošanu kopā?

pajautā, vai no tā visa tu kaut ko nedrīksti turēt pie viņa? lai katru reizi nav jāpaunojas :)

Domāju, katrai kas tāds ir bijis. Es arī nevarēju mazliet to ciest. Bet kaut kā visu līdzņemamo vienmēr nominimizēju līdz lietām, bez kurām tiešām zinu, ka nevarēšu, jo citreiz bija tā, ka līdzi paņemts daudz, bet izmantoju labi ja pusi.
Parasti jau konkrēti zinājām, ko darīsim, lai tiešām nav tāda situācija, ka kleita jāņem, jo varbūt uz balli būs jāiet... Bet citreiz tīri forši iztiku arī kādā spontānākā idejā ar to, kas līdzi un nekāda vaina jau nebija, piecietu tās neērtības.

Nē, pie manis es negribu, ka viņš brauc, jo man nav tādi apstākļi

Un jā, varbūt kaut ko tiešām vari atstāt pie viņa. Kaut kādus matu līdzekļus, piemēram, nopērc papildus iepakpjumu - viens tavās mājās, otrs pie viņa.

Par dzīvošanu kopā... Nu mēs jau tikai nesen esam sākuši tikties. Kāda vēl dzīvošana kopā? :-D
Dzīvot kopā es gribu ar vīru. Ja viņš izdomās mani precēt, tad, jā, dzīvojam kopā.

vai tad nevar vienoties par brīvdienu plāniem, lai nav jāparpalojas ar entajāam mantām?

Vienkārši atstāj atsevišķas lietas pie vīrieša, ja nu gadījumā vajadzēs kādreiz. Un divas dienas jau nevajag arī pārforšēt ar kosmētikām utt. Es arī peiņemu ja tiešām jūs izdomātu ka vajag sportot, bet nebūtu sporta tērps tad jau kaut ko piemeklēt, iespējams kādu vīrieša kreklu un kādas sporta bikses jau var nopirkt.

vai tad nevar vienoties par brīvdienu plāniem, lai nav jāparpalojas ar entajāam mantām?

+ Arī fakts.

Vienkārši sarunājat, ka kaut kādas mantas vari atstāt pie viņa, ja jau tāpat uz turieni brauksi, tad tās mantas tur jau būs un izpaliks arī pakošanās un somu vākšana.

Bet vai tas ir labi tā atstāt mantas pie vīrieša... Nepadomās, ka es okupēju teritoriju?

Dzīvot kopā es gribu ar vīru.Ja viņš izdomās mani precēt, tad, jā, dzīvojam kopā.

Kaut ko te tu atkal sarežģī.

gunita24, paprasi vai tas ir ok, ja atstāsi pie viņa.

kas vainas pie tevis?

Kaut ko te tu atkal sarežģī.

kā Tu to domā?

Oi, man arī vienmēr ir soma, kad braucu ciemoties pie drauga vecākiem no piektdienas vakara līdz svētdienas vakaram :-D draugs vienmēr bubina, ko es tur vadāju tik daudz vai tad nevar kaut ko atstāt tur...tagad jau man tur ir atstātas mājas drēbes, vienas novalkātas balerīnas, vecā ķemme, kosmētikas noņēmējs, acu vates, 2 smaržas, zobu birste (pastu zogu :D ), krokši, čības, gulēšanai kaut kāda maika vai kas... nu tā, jo tomēr visādi sīkumi savācās vienmēr un tad, ja sanāk braukt ar autobusu, nevis ar viņu kopā, tad jūtos kā tāds ēzelis, jo tukšām rokām nekad nebraucu un bez rokassomiņas arī nevaru :D ja jau ar auto braucam, tad pofig, cik daudz paņemu, pusi var arī neuzvilkt un nebūs škrobe :-D

Trīne, es vienkārši nedzīvoju viena, tāpēc pie manis nav tik brīvi, lai kāds vīrietis paliktu pa nakti

gunita, es piekrītu marsū, neskrien laikam pa priekšu, ļaujies attiecībām, piedzīvojumiem un neesi tik kategoriska, tā viena paliksi ar 10 kaķiem, neko nevajag plānot vai sacerēties.

cik tad jums gadu? manuprāt, katrā ģimenē pienāk tas brīdis, kad bērnam parādās otrā puse un labāk, lai guļ manā mājā, nekā citā. :)

Mums attiecību sākumā bija otrādi - viņš pie manis brauca.
Bet nu es diezgan ātri viņam pateicu, lai paņem kkādas lietas, kas pie manis stāvētu ērtības labad (mājas drēbes), un nopirku zobubirsti, vēl pāris sīkumi.

Dzīvot kopā es gribu ar vīru.Ja viņš izdomās mani precēt, tad, jā, dzīvojam kopā.

Šim es piekrītu. Ja kopā, tad kopā. Ja randiņu, satikšanās periods, tad atkal cita lieta. Kopdzīve tomēr ir sava veida kompromiss, tad kāpēc tam piekrist bez seguma-laulības.

Par teritorijas okupēšanu-vienkārši pajautā, vai drīksti dažas mantas atstāt, jo Tev nav ļoti ērti katru reizi ar somām vazāties, ne tāpēc, ka Tu taisītos tur nemanāmi ieperināties. Nu bez vaicāšanas gan tās mantas tur neatstāj.