Kā ir jūsu attiecībās? Kas visbiežāk ir runātājs un kas - klausītājs? Varbūt abi runājat, vai tieši otrādāk - pārsvarā klusējat un neko nevarat normāli izrunāt vai apspriest? Vai kaut kas varētu būt citādāk, vai arī viss apmierina?
Man ir tā, ka es varu nepārtraukti vārīties, bet draugs ir tas, kurš klausās. Viņš pats atzīst, ka nav no pļāpīgajiem, taču runās tad, kad būs patiesa nepieciešamība. Mūs viss apmierina, jo beidzot manī kāds visu laiku klausās, bet viņam neviens nepārmet to, ka viņš nerunā. Ir līdzsvars. :D
Vienkārši diskutējama tēma, jo pēdējā laikā šeit trūkst jaunu diskusiju. :D