Es at pat aka Grapefruit gaju uz bernu namu studiju un projektu ietvaros. Gajam pie visadiem - maziem berninjiem un pusaudziem.
Un taa ari irr kaa Grapefruit saka - berniem vairaak par tiem ziimuljiem vajag uzmaniibu. Ir cilveki, kuri gadiem iet pie viena berna, kljust par vinja taa kaa krustvecaaku, vinjiem pat atlauj brividenas pavadit kopaa utt. Bet, lai shadu soli uznjemtos, jabut ljoti, ljoti drosmigam par savu lemumu un parliecinatam, jo nevar taa, sodien naaku un vairs negribu, ja naac, tad naac.
Bet vispaar mans viedoklis par ziedoshanu ir diezgan negatiivs, ipasi daudzbernu gimenes, reizem tada sajuta, ka paliek stavoklii un tik - aij gan jau kads mums saziedos, nekas, ka veel 3 berni grib eest un skolaa grib iet. Tadiem es vairs neziedoju, es kaa mamma, ljoti rupigi izveerteju vai vareshu nakamo bernu "atlauties", jo gribu vinam dot ne tikai milestiibu, ar kuru ka mes zinam nevar pabarot, bet arii labu izglitibu, pulcinjus, nodarbibas, drebites labas pirkt un rotallietas.
Par vietuljajaam mammaam - tam gan es, ja varu un sanak noziedoju kadu pamperu paku, jo tas ir liels solis paturet berninju un apzinaties, ka jaaudzina vienai.
Protams, katra situacija ir savadaka, bet tomer es nesaprotu, ja jau ir berni, kuri grib eest un nevar isti pabarot, kadlej jadzemdee veel?