Es, būtama puslīdz toleranta pret atšķirīgo un dzīvojoša vienā no valstīm, kur migranti ir jau n - paaudze, nevaru piekrist Grapefruit. Kā 'baltā' sieviete šajā skanidnāvu valstī, dzīvojot 'migrantu' rajonā izjūtu - nu jau - reālu apdraudējumu. Ārā skriet vairs neeju, par tumšajās stundās nav pat ienācis prātā mēģināt. Bijuši vairāki nepatīkami incidenti ar klaju necieņas izrādīšanu kur līdz fiziskam apdraudējumam arī nav bijis tālu .. Lieki piebilst, ka dzīvojot +/- sakarīgos rajonos 6 gadu laikā tas nenotika ne reizes. Nu kā lai neizjūt viņus kā drošības draudus? "Privātā' un valstiskā, sociālā līmenī? Par sadzīves un ikdienas ainiņām publiskajā telpā un universitātē neizplūdšu..
Ne jau bez argumenta tie stereotipu rodas (kas, protams, nekad nevar tikt attiecināti uz visiem un teju vnm ir pārspīlēti). Un tomēr - kas tāds man ir gadījies tikai un vienīgi ar cilvēkiem, kuru piederība muslimu kultūrai ir skaidri redzama. Pārzinu vēsturi, paši ar esam gana daudz bēguši un tikuši izsūtīti. Bet man - subjektīvi - nepatīk, un paši vien pacentās šo nepatiku radīt. Ja kādam šķiet, ka esmu sliktāks cilvēks - lai jau.
Defaultā pozīcijā es cilvēkus redzu kā labu nodomu vadītus, kamēr tie nepierāda pretējo. Attiecinot uz lielu daļu 'migrantu' - diemžēl - ir otrādi. Neuzticos viņu nodomam, kaēr nepierāda to patiesumu.