Mēnesnīca, tad jāsāk risināt lietas ar mazumiņu. Soli pa solim, un tiksi atpakaļ uz pekām. Varbūt sākumā kāda joma pilnībā jāziedo, lai varētu sakārtot pārējās.. Padomā par to.
Darbu nemeklēju sen,tomēr ,ja nav arī vēlme piem. gadu būt bez darba,neko nedarīt,ja neizdotos tuvākos mēnešos iekārtoties darbā. Labāk būtu iet mācīties,ja zinātu,kad ilgstoši neko neatradīšu. Vnk nevar paredzēt,cik ātri atrastu. Pirms šī darba man ilgi iznāca meklēt darbu . 2x tā vairs negribas.
Mēnesnīca, tad jāsāk risināt lietas ar mazumiņu. Soli pa solim, un tiksi atpakaļ uz pekām. :) Varbūt sākumā kāda joma pilnībā jāziedo, lai varētu sakārtot pārējās.. Padomā par to. :)
Man būtībā slikti vairs neiet, kas mani jau priecē, bet cīnos ar saviem "iekšējiem" dēmoniem. Jo ir lietas, kuras redzu, kuras gribētu , lai būtu savādāk, man ļoti sāp.
Vispār gaidu brīnumu, ka mana ticība tam, ko es ļoti vēlos, beidzot piepildītos. Tad man būtu viss.
Aurita1, tad jau mums ļoti līdzīgi. Un no vienas puses lietas gribas risināt un tikt pie skaidrības, no otras - ir bailes no kaut kādām atbildēm, pārmaiņām.. Optimistiskās mīkstmieses daba... :D :)
Boots, man laikam līdzīgi kā tev. Šobrīd gan darbs, gan attiecības zem lielas jautājuma zīmes. Profesija un izglītība veiksmīgi atrasta, bet ne konkrētais uzņēmums kur gribētu to realizēt ilgtermiņā. Par attiecībām..totāli iestrēgusi esmu.
It kā nevaru sūdzēties par savu dzīvi, bet reizēm liekas, ka iet slikti..
Ja tā padomā, tad man dzīvē nekā netrūkst, bet jūtos gan slikti dažu apstākļu dēļ..
It kā neiet slikti (šobrīd runā mana optimistes balss :) ), bet šobrīd divas svarīgas dzīves jomas ir uz lielas jautājuma zīmes, ka nezinu, kas ar to notiks. Vai viss pajuks, vai ir jēga censties utt.. Līdz ar to ir ļoti nepatīkama sajūta - esmu iestrēgusi tādā starpnekurienes posmā un neziņā.
Vairāk ir vēlme strādāt ar klientu apkalpošanu valsts iestādēs(informācijas sniegšanu), vai arī kādā uzņēmumā. Uz veikalu pusi skatītos,ja ilgstoši nevarētu atrast darbu. Īsti neder darbs par minimālo algu,jo ja paskatās,cik par istabu īri jāmaksā,tad...Cilvēks ar tādu algu nevar izdzīvot.Nemeklēju arī par nez kādu uzpūstu algu darbu,bet lai pietiek minimumam ,ko vēlos.
Neteiktu, ka slikti, bet tagad dzīve ir sagriezusies kājām gaisā, tā vēl izmaiņas turpināsies dažus mēnešus. Tāda sajūta, ka bez maz vai būs jauna dzīve,bet neko, pie pārmaiņām jāpierod.