Bērns un telefons

Neons, bet sheit tachu runa ir par Latviju, ne aarzemeem. Latvijaa nenotiek taa, kaa tu apraksti un nez vai notiks.

Es sprotu, bet tad vajag runāt nevis par telefonu nepieciešamību, bet vecākiem vajag uzstāt, lai skolotāji un citi pieaugušie pilda savu pienākumu, jo likums Latvijā ir tieši tāds pats, tikai sabiedrībai ērtāk to ignorēt...

Es labāk gribētu, lai man labāk bērns pazvana, nekā skolotāja zvanās.

Es reiz biju pusaudze, gāju mūzikas skolā. Nu protams no bērnības bija pierasts - pati eju uz skolu, pati nāku mājās, pa ceļam veikals/ ciemošanās pie klasesbiedriem vai ciemošanās piemanis, tad kaut ko sagrabināju ledusskapī un gāju uz mūzikas skolu un ziemā pa tumsu atpakaļ. Tā tas bija, no pirmās klases... Bet mums mūzikas skolā bija meitene ap 9 gadiem, kurai vienmēr līdzi visur gāja auklīte. Man tas šķita kaut kā dīvaini, jo nu taču nevienam tā nebija. Tagad gan saprotu, cik gudri vecāki bija tai meitenei - auklīte palīdzēja nest somu, palīdzēja pildīt mājas darbus, visur pavadīja, pieskatīja, sagaidīja, deva padomu, ja kas - zvanīja vecākiem, kuri strādāja ilgāk par skolas stundām. Tā meitene izskatījās tik omulīgi - t.i. tādā pilnībā drošībā, mierīga, nosvērta (saprotu, ka tas jau arī no rakstura atkarīgs, bet šķiet, ka tomēr aukles esamība radīja to drošību viņā arī).

mammina, ar uzskaties tur nav sakara. ar tavu dzīvi leiputrijā, kur skolotāji starpbrīžos nonstopā ir ar bērniem, gan. bet tev laikam privātā skola, slinkums lasīt.

Winterra
Mani berni iet parasta skola,un manu prat tas ir tikai normali ka skolotaji seko berniem! neiet runa par lielajiem bet tieshi par sichiem lidz 4 klasitei ;)

Tagad gan saprotu, cik gudri vecāki bija tai meitenei - auklīte palīdzēja nest somu, palīdzēja pildīt mājas darbus, visur pavadīja, pieskatīja, sagaidīja, deva padomu, ja kas - zvanīja vecākiem, kuri strādāja ilgāk par skolas stundām.

Jā, cik lieliski un gudri, izaudzināt bērnu siltumnīcas apstākļos. Vienmēr visu kāds cits panes, vienmēr kāds palīdz kaut ko izpildīt, visur kāds pavada, un beigās izaug nepatstāvīgs cilvēks, kas pats neko nespēj izdarīt, izdomāt un atrast, jo ir pierasts, ka kāds cits to izdara viņa vietā. Tiešām gudri.

Protams, neatbalstu bērna pilnīgu atstāšanu paša varā, bet pārspīlēšana ar skolas vecuma bērna pieskatīšanu ir tik pat muļķīga.

mammina, oho, padalies, kura skola tad tā ir, neturi sveci zem pūra. es arī būtu priecājusies, ka ja man skolotāja būtu pakaļ staigājusi.
tu vispār latvijā dzīvo?

Winterra ,ne nedzivoju gan ;) :-D

bet vai jus neesat iedomajusas ka cela no skolas tam sicim var to labo tel atnemt ?

Maniem bērniem bija telefoni no 1.klases. Tā tomēr ir drošāk.
Protams ir daudz reižu kad tāpat nevar sazvanīt, vai izslēgta skaņa, vai vispār izslēgts.
Bet drošāk vienalga ir.
Agrāk iztika bez, bet kā bija vecākiem ? Stundas jau sen beigušās, bet bērna mājās nav, Ko domāt. Tagad vismaz var sazvanīt.

Jebkuram var atńemt telefonu.

Neons, ja vien meitene bija garīgi vesela, tad tas man šķiet diez gan traģiski - 9 gadīgam bērnam visur pakaļ staigāt, somu panest... Vai Tu zini, kā tā meitene dzīvo tagad? Cik gados kļuva patstāvīga, ja vispār kļuva? Es saprotu - var atnāk pretī uz mūzikas skolu, bet staigāt visur līdzi, somu nēsāt...

Lai gan ticu, ka to domāšanas veidu ietekmē tas, ka dzīvojam atsevišķās valstīs...

Ja pareizi atceros tad man vēl 3. klasei omīte brauca pakaļ uz skolu. Baigi nepatika, bet nekādīgi nevarēju pierunāt lai ļauj ātrāk braukt mājās vienai, lai gan bija arī telefons. Un lielākajai daļai otrajā klasē vēl brauca pakaļ vai palika pagarinātajā grupā līdz pieciem, un tad vecāki savāca. Man liekas ka tikai viena meitene brauca pati. Klases audzinātāja neļāva vieniem nekur doties. vecākiem bija jāiet pakaļ uz klasi. Tai meitenei vecāki sarunāja ar skolotāju, jo viņa dzīvoja pāri ielai. tā kā neuzskatu ka ir kaut kas traks ka auklīte to 9 gadīgo meiteni vedāja no skolas uz mūzikas skolu, un palīdzēja mācīties ja nepieciešams.

Traģiski man šķiet redzēt tādu deviņgadnieku pārbāztā autobusā, kurš apsēžas vienīgajā brīvajā vietā un spaida savu telefonu, kamēr veca omīte stāv blakus un tur viņa somu :-/
Redzēju viņus diez gan regulāri braucos mājās...

Jā, cik lieliski un gudri, izaudzināt bērnu siltumnīcas apstākļos. Vienmēr visu kāds cits panes, vienmēr kāds palīdz kaut ko izpildīt, visur kāds pavada, un beigās izaug nepatstāvīgs cilvēks, kas pats neko nespēj izdarīt, izdomāt un atrast, jo ir pierasts, ka kāds cits to izdara viņa vietā. Tiešām gudri.

Nu... Tu spried pēc savas egoistiskās (nav uzbrauciens, jo visi mēs jaunībā tādi esam) dabas un personiskās pieredzes. Ne tev bērni, ne zini, kādas ir mātišķās jūtas...
Bērns ir jāuzrauga, ir viņam jāpalīdz, ir jāsargā, normas robežās - un nevajag, lūdzu, uzreiz pārspīlet, ka viss viņam tiek ar karoti mutē ieliets un viņs kā bezsmadzeņu dārzenis tik funkcionē. Nav tie nekādi siltumnīcas apstākļi! Ārzemēs tā ir normāla prakse un neviens te tāpēc no attīstības traucējumiem necieš. Tā ir tikai pieskatīšana, elementāra mājsadarbu izpildīšanas palīdzēšana (vai tad vecāki mazajiem skolniekiem arī nepalīdz?), un smagās somas panešana kādu gabaliņu. Kas te tik nenormāls?...

Neons, ja vien meitene bija garīgi vesela, tad tas man šķiet diez gan traģiski - 9 gadīgam bērnam visur pakaļ staigāt, somu panest... Vai Tu zini, kā tā meitene dzīvo tagad? Cik gados kļuva patstāvīga, ja vispār kļuva? Es saprotu - var atnāk pretī uz mūzikas skolu, bet staigāt visur līdzi, somu nēsāt...

Tā jau arī ir mūsu sabiedrības problēma - mazs bēns viens uz ielas tumšā diennakts laikā - normāla parādība, bet auklīte mazam bērnam, kura ir kā pieaugušais pavadonis drošībai - traģēdija... :-/
Meitene pavisam normāla. Kā visi mēs. Un es ne reizi nedzirdēju no viņas, ka viņu šī aukle kaut kādā veidā traucētu vai ierobežotu. Tieši otrādāk - viņas nostāja bija tāda, ka tas ir tikpat normāli, kā gaisu elpot, ka viņu pavada un sagaida un palīdz, ja nepieciešams. Galu galā, aukle pildīja vecāku funkciju, kamēr vecāki paši to nevarēja atļauties.

Šodien telefons vairs nav nekas tāds, lai to būtu vērts salīdzināt ar to, kas bija pirms 10 gadiem.. neticu, ka skolēni pret šīm lietām izturās ar tādu sajūsmu kā toreiz.. tad jau arī pie datora savu bērnu var nelaist, jo vecākiem skolas gados tādu nebija. Un tā var turpināt par daudz ko... Pasaule taču attīstās.
Paņemiet labāko, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas. Vairs jau tās nekur nepazūdīs un bērnu no tā nenoslēpsiet.Vecākism pašiem jāiemāca bērniem, kam tās ierīces domātas un ar ko tad būtu vērts izcelties.

Es tur neredzu neko sašutuma vērtu. autoreei pašai bērnu nav, bet ļoti satrauc šis jautājums. Drīzām liekas ka negrib samierināties ar faktu,ka pašai toreiz nebija, bet ļoti gribēja...

Ma liekas viss normāli, attīstamies.

Agrak cilveki dzivoja alas un mazgajas upe. Laiks iet uz prieksu. Telefons pirmklasniekam musdienas nav nekadsbaigais brunums. Ka darisu savam bernam ? Nezinu. Plana ir pirkt tekefonu , kad saka patstavigi iet uz skolu un nakt majas.

Kas tur tik slikts, ja bērnu pieskata? Ja var pasargāt, tas ir jādara.

Man telefons bija sākot no 3. klases un daudziem bija. Bija noderīgi, jo no 4. klases pati braucu mājās. Neatbalstu, gan viedtālruņus bērniem, jo dārgi un bērni bieži ko pazaudē/saplēš.

Mani liidz 6.klasei vecaaki vadaaja uz skolu un atpakalj ar auto :D
Tas ir tikai normaali,ka vecaaki satiek liidz tam briidim,kad gan beerns,gan vecaaki ir droshi.Viena lieta,ja skola atrodas 5min attaalumaa,bet,ja shuule ir 45min attaalumaa kur jaabrauc ar paarseeshanos,tad nav normaali mazos arii muusdienaas atstaat liktena varaa.
Te daudzas taa baidaas no vecaaku ruupeem,ka arprats.Telefons man paraadiijaas 7.klasee.
Savai meitinai telefonu pieshkirshu 4.klasee,liidz tam beerniem to nevajag.