Es savu pirmo telefonu dabūju kādā 5.-6. klasē. Līdz tam, protams, lieliski iztiku, jo nemaz nebiju iepazīstināta ar tādu ierīci un vienaudži arī ne. Taču neuzskatu, ka tā iemesla dēļ vecākiem būtu jāuzspiež bērnam
''es bez telefona izdzīvoju, tātad tu arī izdzīvosi!'', kamēr paši cauru dienu spaida jaunāko aifonu. Piekrītu, laikam ir jāiet līdzi, tādēļ neredzu neko drausmīgu tajā, ja pirmklasniekam uzdāvina telefonu. Protams, ka bērns to telefonu neizmantos tikai tādēļ, lai svēti piezvanītu vecākiem, būs gan spēlītes, gan aplikācijas, gan viss pārējais. Kādu telefonu pirkt savam bērnam - tā jau ir vecāku izvēle.
un tie, kas iesprauž rokās jaunāko viedtālruni savai atvasei māca tieši sacensties ar citiem un parādīt savu pārākumu visseklākajā veidā..
Kaut kāds stulbums... Protams, iespraud bērnam rokās vissūdīgāko telefonu, tad viņš 1000% izaugs par labu cilvēku!
Kad cilvēki beidzot sapratīs, ka bērnos ir jāieaudzina cieņa un elementāra pieklājība pret apkārtējiem, un ne jau pirktās mantas to ietekmēs. Ja vecāki mierīgi var atļauties pirkt jaunāko viedtālruni bērnam, nu bet lūdzu, lai pērk, bērnu tas nepataisīs par briesmoni.
Mani vecāki arī man pirka tā laika krutākos telefonus, nevienā brīdi man nebija doma sacensties ar kādu citu vai izrādīt nez kādu pārākumu telefona dēļ... c'mon.
Vispirms cilvēki iedod sīcim telefonu,datoru,planšeti un tad sāk brīnīties : ak vai, mans bērns grāmatas nelasa ! un ziniet, arī nelasīs
Klasiskais arguments. Ja kas, visos laikos, arī tad, kad tādi mobilie telefoni un internets nepastāvēja, bija daudz bērnu, kuriem nepatika lasīt un kuri grāmatām nepieskārās. Un arī šobrīd tādi ir. Un ir arī tādi, kuri daudz lasa, neskatoties uz to, ka viņiem ir visas iespējamās ierīces nopirktas.