Bērns un telefons

Nu bērnam sākot skolas gaitas būtu it kā nepieciešams telefons,bet kā jau te meitenes minēja - ne jau kaut kāds ūber stilīgais, jo tagad jau ir tā,ka tie mazie jau sēž tikai un vienīgi telefonos. Neko citu neredz kā visi iebāzuši degunus telefonos, kaut ko spēlē vai sazin vēl ko dara.
Runājot par to cik kruts kuram telefons un par spaidīšanu starpbrīžos... Es uzskatu,ka,piemēram,bērniņam,kam nav krutais telefons ar visādām spēlēm, viņam starpbrīdī nav ko darīt tajā telefonā kā rezultātā viņš centīsies ar kādu parunāt vai kaut ko paspēlēt,bet paskatoties apkārt to tik vien redzēs kā citi bērni tikai un vienīgi sēž pie telefoniem. Tā tā komunikācija arī baigā neveidojas... Nu tas tā,par citu tēmu runājot.

Piekritīšu tām, kuras saka, ka nav nepieciešams. Vismaz ne pirmajās klasēs. Pašai parādījās 6.klasē, tiesa tas bija 10 gadus atpakaļ, bet tomēr. Tās, kuras saka, "un ja nu bērnam vajag mammai vai tētim ko pajautāt", tad ,manuprāt, vajag vispirms ieaudzināt bērnā zvanīt vecākiem tiešām nepieciešamības gadījumā, nevis"mammīt, Kārlim tētis nopirka šokolādi, nopirki man arī?" un tmldz.zvani, vai arī šīs ķēmošanās ar pīkstināšanu utt.

Un tās, kuras apgalvo,ka noteikti vajag telefonu jau pirmajā klasē, tad man rodas jautājums-kā Jūs iztikāt bez telefona savā laikā? Piedzīvojāt šausmīgas situācijas, ka pa katru cenu tagad bāžat bērnam rokās šīs ierīces?

Man jau šķiet, ka tās ir pārāk pārspīlētas rūpes par atvasēm. Mēs uzaugām bez telefona, mācējām paši par sevi pastāvēt, saukt zem loga draugus ārā, iet ciemos viens pie otra un galu galā būt pieklājīgi. Pavērojot pirmklasniekus, redzu, ka telefons nav vajadzīgs! Varu droši apgalvot, jo pati esmu skolotāja. Bērni atnāk uz skolu un sāk lielīties ar savām spēlītēm, viens otru čakarēt, starpbrīžus nemāk izbaudīt, jo ir telefons, un krutākajam telefona īpašniekam vēl bars stāv apkārt un skatās, ko dara. Un ja vēl ir internets, tad pasarg dies! Žēl bērnu, bet tā ir katra paša audzināšana. Neiebilstu bērniem telefonu dot tiem bērniem, kuri tiešām dzīvo tālu no skolas un braukā ar transportu vai pulciņi ir vēlu-ja nu ātrāk beidzas var piezvanīt. Bet katra situācija jau ir atšķirīga.:-)

Varat tagad noriet mani!:-D

Pamatojumu nezinu, bet izraksts no iekšējās kārtības noteikumiem:
"Stundu laikā obligāti jāatslēdz mobilais tālrunis, nedrīkst lietot mūzikas atskaņošanas un citas ierīces, kas nav paredzētas mācību procesā. 1.- 4. klašu skolēniem obligāti jāatslēdz mobilais tālrunis pirms stundāmun izslēgts jāglabā pie sevis līdz stundu beigām. "

Jā, obligāti jāatslēdz, nedrīkst lietot... Realitātē nenotiek tā, kā uz papīra sarakstīts. Visa pamatskola un vidusskola stundās baksta telefonus un sarakstās. :D Noteikti arī sākumskolā bērni ir jau pieraduši lietot telefonu daudz biežāk, nekā agrāk. Neviens tos noteikumus tik stingri nekontrolē, protams, ir skolotāji, kas iebilst, aizrāda, draud pat atņemt, u.t.t., bet pa lielam to problēmu neviens nevar apkarot, daudziem ir vienalga.

Man telefons parādījās otrajā klasītē, bet ļoti maz atceros tā izmantošanu. Tagad droši vien vajag katram, uzsākot skolas gaitas, bet neuzskatu, ka mazam bērnam ir TIK liela nepieciešamība pēc telefona, kā dažas te uzsver, liekas, ka ik pēc katras stundas jāzvana mammai vai tētim.

Kas attiecas uz to apcelšanu, piekrītu šim :

Un par to apcelšanu skolā - tās ir muļķības. Ne jau skolā bērnus apceļ telefonu dēļ (ir, protams, izņēmumi)

Nevajag pārspīlēt, nezinu nevienu skolu, klases kolektīvu vai bērnu, kurš tiktu apsmiets tikai tādēļ, ka viņam nav krutākais modelis vai iphone. Tas ir pārlieku uzpūsts stereotips, nu nenotiek tā vairs, bērni tiešām drīzāk apskaudīs kādu, kam ir tas krutākais telefons, nevis smiesies par to, kuram nav.

Es atkal neatbalstu tos cilvēkus, kas dzīvo pēc filozofijas - man nebija un tāpēc manam bērnam arī nebūs.
Jā, skolniekam telefons ir vajadzīgs. Kādu - Iphone vai parasto - tas no katra pašai atkarīgs, bet telefonu kā tādu vajag. Nu nestāv tā skolotāja visu dienu pie pēcpuses.

Piekrītu šim. Laiki mainās, kāpēc sēdēt pagātnē?
Protams, bērnudārzniekam nevajag, bet skolas gaitas uzsākot gan var noderēt. Pati neesmu brendu upuris, tāpēc nepirkšu bērnam iphone vai kkādu milzīgo kluci, ko bērns plaukstā nevar noturēt, lai tikai kruts skaitās. Gan jau, ka ir telefonu modeļi, kas ir ļoti parocīgi, ne pārāk lieli, ar labu bateriju un vēl kkādām fīčām (piemēram, ūdensizturīgs, ar kvalitatīvu korpusu), kas vairāk bērnam noderētu un ilgāk kalpotu. Zinu, ka strādniekiem šobrīd ir CAT telefoni aktuāli, gan jau, ka pēc kāda laika arī būs izdomāti kaut kādi, kas vairāk bērniem būtu atbilstošāki.

kā Jūs iztikāt bez telefona savā laikā? Piedzīvojāt šausmīgas situācijas, ka pa katru cenu tagad bāžat bērnam rokās šīs ierīces?

Jā, tieši tā, piedzīvoju neforšas situācijas. Vairāk gan saistās ar mūzikas skolu, kas parasti beidzās vēlu. Reizēm kādu nodarbību atcēla, ceļa naudas nebija, jo bija paredzēts, ka tētis noteiktajā laikā būs pakaļ, reizēm gājām ar māsu mājās ar kājām pa tumsu gar šosejas malu (8km), reizēm stopējām - divas mazas meitenes uz lielās šosejas ziemā, tumsā. Reizēm mājās aizbraucu ar kādu autobusu ātrāk - tētis nebija pakaļ, pazvanīt nevarēju, jo telefona nebija, tad nu gāju mājās caur mežu 2 km. Bija reizes, kad skolā konstatēja, ka esmu slima, māsiņa teica, ka varu braukt mājās - nevienam neinteresēja - kā es tikšu mājās. Slima gāju ar kājām, vai atkal stopēju. Reiz slima aizbraucu mājās, bet nebija spēka noiet visus 2 km līdz mājām, biju aizmigusi pļavas malā, labi, ka nebiju tur ilgi - vecāki mani atrada. Atceros, ka man pirmo reizi m-reizes sākās skolā - aizsarglīdzekļu, protams, nekādu līdzi nebija, no kauna biju gatava zemē ielīst - neuzdrošinājos iet pie medmāsas prasīt. Ak, cik daudz es atdotu tajā brīdī, lai varētu piezvanīt mammai vai tētim un pateikt, lai atbrauc man pakaļ.

Tieši tādēļ, ka esmu piedzīvojusi neskaitāmi daudz man kā bērnam ļoti sāpīgas situācijas sakarā ar to, ka nebija iespēja vajadzīgajā brīdī pazvanīt vecākiem, saviem bērniem noteikti nodrošināšu mobilos telefonus, līdz ko viņi uzsāks skolas gaitas.

Nu, pavērojot radubērnus, kuri visi kā viens aplipuši ap vienu klasesbiedra iPhone, kad reiz nācu viņiem pakaļ uz skolu, man radās savādāks iespaids, bet, protams, gan jau ir kretīniski sīkie, kas apceļ ne tik labi situētos.

Tas viss ir atkarīgs no audzināšanases un kādu iespaidu uz bērniem atstāj pats vecāks kad runa iet par naudu un mantu.
Manā laikā es ļoti daudz piedzīvoju ka klasesbiedri tika apcelti jo viņiem nebija tās foršās drēbes/telefoni utt. Protams iespējams ka kaut kas ir mainījies, bet toreiz tiešām tie kam nebija arī neapcēla tos kam ir, bet tie kam ir patstāvīgi ar to izrādījās un lielijās vai ņirdza ka kādam citam nav.
Un jā pat pavisam jauki bērni kuri nevienam neko sliktu nebija nodarījuši tika saukāti par bomžiem, kā viņi tā viņu vecāki jo lūk nebija tik daudz naudas lai visu nopirktu, un pie tādas uzvedības es vainoju vecākus ka ir izlaiduši savus bērnus.

Un tās, kuras apgalvo,ka noteikti vajag telefonu jau pirmajā klasē, tad man rodas jautājums-kā Jūs iztikāt bez telefona savā laikā?

Jo mēs vispār nezinājām, ka tādi pat eksistē. Nebija mobilie, kā tikai lielie nokias kluči :D Nu man pamatskolā parādījās mobilie, bet es pati dabūju salīdzinoši vēlu, jo vienkārši vecāki nevarēja atļauties.

Bet īstā atbilde ir tā, ka es neredzu jēgu iesūnot pagātnē, bet gan eju līdzi laikam.

freya

Tāpēc es teicu, telefons ir nepieciešams bērniem, kuri nedzīvo 3 soļu attālumā no skolas un no pulciņiem var atnākt ar kājām!

Bet vispār ir skumji klausīties, ka kāds tiek apsmiets dēļ tā, ka viņam nav krutākais telefons vai brendīgākās drēbes. Kādam varbūt esošais telefons ir labākais, ko vecāki varēja atļauties, bet kāds izlutināts perdelis atļaujas smieties. :-/

cherr

Nav runa par iesūnošanu pagātnē, bet tas, kā mērķim Jūs tam bērnam dodiet to telefonu! Ja tiešām redziet situācijas, kā te minēja, ka ir uz skolu jābrauc un visādi citādi pulciņi -var atcelt, ātrāk beigties, nokavēt autobusu utt. tad lūdzu.:-) Bet , ja telefonu dod bērnam tikai tāpēc, ka viņš tā grib un vecākiem ir paranoja, ka bērnu apcels dēļ tā, ka nav telefona, tad to nu gan neatbalstu. Bet tas ir Jūsu bērns, dariet kā Jums ir labāk. Pati skolā redzu gana daudz situāciju, ka liekās, ka vecāki tiešām nedomā ar galvu, lai uz skolu dotu planšeti, Iphonu un vēl spēļu konsoli. Tas ir mans viedoklis, pati droši vien tagad domāju tā kritiskāk, jo pašai bērnu nav, bet kad būs ,tad noteikti labāk piedomāšu pie vajadzības, nevis došu telefonu, jo ir 21.gadsimts. :-)

Palabojiet, ja kļūdos, bet arī Latvijā ir likums, kas neatļauj bērnu līdz noteiktam vecumam atstāt bez uzraudzības. Tad kāpēc bērnam nepieciešams telefons?

Siiidza, man jau šķiet, ka galvenais ir bērnam iemācīt to, kādam mērķim ir paredzēts telefons. Ja vecāki mājās visur - pie vakariņu galda, pie TV, gultā, mašīnā, ciemos utt. nepārtraukti lietos telefonus, tad arī bērni no viņiem mācīsies un to pašu darīs skolā - tur pat būs grūti kaut ko pārmest bērnam. Bet arī tam, kurš dzīvo 3 soļu attālumā no skolas, telefons var noderēt un var būt situācija, kad nepieciešams pazvanīt vecākiem. Ok, skolā telefoni ir skolotājiem, visiem darbiniekam - bet ne katrs bērns gribēs savu sāpi stāstīt skolotājam.
Mums ar vīru diemžēl vēl nav bērnu, bet mums abiem telefons ir tikai kā līdzeklis, lai sazinātos (zvani, sms), mums abiem ir viedtālruņi, retu reizi izmantojam internetu, vēl reizēm GPS navigāciju, bet tas arī viss. Ikdienā mājās, ciemos - jebkur, neviens mūs neredzēs ar telefonu rokā (izņemot, ja tiek veikts/saņemts zvans). Tieši tādu pašu nostāju pret telefonu mēģināsim ieaudzināt arī bērniem, kad būs pienācis laiks :)

Man telefons parādījās īsi pirms palika 12 gadi, mazajās klasītēs lieliski iztiku bez. Viedtālruni vispār iegādājos tikai 19 gados par savu naudu. Bet nu tagad kruti telefoni bērniem ir burtiski no dzimšanas, tā kā telefons pirmklasniekam gan jau vairumam vecāku liekas pašsaprotams.

Ja tiešām redziet situācijas, kā te minēja, ka ir uz skolu jābrauc un visādi citādi pulciņi -var atcelt, ātrāk beigties, nokavēt autobusu utt. tad lūdzu.

Man liekas, ka tas ir liels retums, ka bērnam skola ir pie mājām, vecāki arī netālu sasniedzami un uz pulciņiem vispār neiet/vai arī tie atrodas pie mājām. Tās izņēmuma situācijas, ko apraksti, man šķiet ir teju katram.

man jau šķiet, ka galvenais ir bērnam iemācīt to, kādam mērķim ir paredzēts telefons. Ja vecāki mājās visur - pie vakariņu galda, pie TV, gultā, mašīnā, ciemos utt. nepārtraukti lietos telefonus, tad arī bērni no viņiem mācīsies un to pašu darīs skolā - tur pat būs grūti kaut ko pārmest bērnam.

+++

freay

Piekritīšu Tev, ka tas ir jāiemāca bērnam, ka telefons nav rotaļlieta un nav jāzvana ik pēc pus stundas, lai dīgtu kādu saldumu. Un ja vecākiem ir telefons rokās pie galda, darbā, mājās, pie televizora, tad no bērna nevar prasīt, lai viņš izprastu telefona nozīmi.:-)

Bērnudārzā telefons vēl nav nepieciešams, bet uzsākot skolas gaitas gan. Kādu telefonu mans bērns vēlēsies, tādu arī saņems.

Es telefonā arī lietoju visādas aplikācijas..zvani un sms man ir kādi 50% no telefona pielietojuma. Kāpēc, lai es prasītu no bērna, lai viņš saprastu "telefona nozīmi"? :D

Kāpēc, lai es prasītu no bērna, lai viņš saprastu "telefona nozīmi"?

unique, tāpēc, ka, ja bērns visu laiku skolā lietos dažādas aplikācijas telefonā, tad tas gan traucēs viņam mācīties, gan apgrūtinās skolotāju darbu. :)