Es visu bērnību biju sapņojusi par kuplu princeškleitu, un tāda man arī bija. Negribēju kailu augšdaļu, tāpēc augšpusē bija mežģīnes. Kleitu gan šuva man, bet no standartmodelīša, ko ir izvēlējušās arī citas meitenes, mani tas neuztrauca.
Vēl es zināju, ka man nepatīk krāsainas kurpes, krāsaini pušķi, ar retiem izņēmumiem, kad tas , manuprāt, ir gaumīgi. Gribēju gan baltu pušķi, gan baltas kurpes.
Par pārējo nekad tā baigi domājusi nebiju, svinību vietas krāsas un dekorācijas pielāgojām pašas svinību vietas interjeram. Personīgi man, tuvākas kāzu krāsas ir balta, rozā, maigie toņi, lillā.
Tādi spilgti zaļie, sarkanie un zili dzeltenie man pie sirds neiet.
No tādām lietām kā baloži utt. mums bija vienīgi tās ūdensrozītes ar svecītēm, ko pusnaktī braucot ar laivu, palaidām ūdenī. Sākumā bija doma par tām laternām, ko palaiž gaisā, bet tās viesu nams neatļāva.