Sveikas!
Vakar izšķīros no sava drauga,tā bija mūsu abu izvēle,tā var teikt. Tagad nezinu kā,lai saņemu sevi rokās un spēju dzīvot tālāk ar domu,ka viņš vairs nebūs blakus.
Īsumā-kopā bijām 2 gadus,daudz strīdējāmies bija dažādas nesaskaņas dēļ manas greizsirdības,viņš bija ļoti izskatīgs un par citu meiteņu uzmanību nevarēja sūdzēties,kas man ļoti nepatika,bieži zāģēju viņu par to,ka kāda viņam uzraksta vai pievērš uzmanību. Jāpiebilst,ka viņš mani ir ļoti daudz sāpinājis. Viņam ir smags raksturs un vispār impulsīvs cilvēks,bieži nezin ko grib. Tā nu viņš man pateica,ka labāk mums ir jāšķirās,jo negribot mani vairs sāpināt. Piekritu viņa lēmumam. Teica,ka gribot kaut ko citu sev blakus,ka nav pārliecināts,ka esmu īstā un vienīgā.
Visam tam pa virsu ir vēl tas,ka pirms 2 ned viņam uzradās meitene kura viņam ir konkrēti sačakarējusi prātu. Viņi ir tikušies,sarakstās un iespējams viņas dēļ mūsu attiecības pajuka.
Viņš mani ļoti mīl un teica,ka vienmēr mīlēs,arī es viņu ļoti mīlu,mums abiem tās bija pirmās nopietnās attiecības. Bet kā lai tagad rīkojos,ir vērts ticēt un gaidīt ka viņš vēl var nākt atpakaļ,zinu,ka viņš to varētu? Vai nav vērts,vienkārši jāmēģina viņš palaist?
8
