Guļu vienmēr ar vilnas zeķēm, arī tagad, kad ārā liels karstums. Nevaru bez zeķēm aizmigt.
Neguļu, ja aizkari nav aizvērti. Kaut gan logi nav tādā vietā, kur kāds varētu ielūrēt.
Ceļos speciāli 1h ātrāk, lai mati nebūtu jākaltē ar fēnu. Vakaros mazgāt matus nepatīk.
Kad jūtos slikti, piemēram, apslimusi, guļot gultā, berzēju pēdas vienu pret otru. Kad biju maza, mamma uzreiz zināja, ka esmu slima, jo pēdas sāk trakot.
Bieži no rīta uzkrāsoju tonālo, bet darba laikā eju mazgāt seju, jo liekas, ka smacē. Bet no rīta obligāti vajag uzlikt.
Nemāku saģērbties. Varu pārvilkt drēbes no rīta vismaz 5x un beigās uzvilkt to pašu, ko laikoju pirmo.
Vasarā nenēsāju zandeles vai tāda tipa kurpes. Man nepatīk, ka pūš uz pēdām. Labāk izvēlos vieglas laivu kurpes vai mokasīnus.
Un man nepatīk vasara. Karstās dienas mani beidz nost, kad līst lietus un ir apmācies, es jūtos daudz labāk. Jo man vienmēr gribas jaku vilkt, bet karstā laikā nedrīkst.