Dīvainības

Parasti pa visu māju ir daudz ūdens krūžu, jo man vienmēr vajag blakus ūdens krūzi, un ejot uz virtuvi, aizmirstu, ka istabā jau ir ūdens! :-)
Kad dzeru tēju vai kafiju, nekad neizdzeru līdz galam! Vienmēr, kaut mazliet, bet noteikti atstāju! :-D
Ledusskapja virināšana bezjēgā ir standarts! :-D

Palasot komentārus es arī varu pieskaitīt savām dīvainībām to,ka man pēc zupas vajag padzerties. Un atcerējos vēl,ka,ja man ir ūdens pudele 1,5l es no tās nedzeršu,es labāk pārleja savā pudelē un tad dzeru,tad man vairāk gribas dzert :D Un,ja esmu viena mājās un kāds klauvē pie durvīm,tad es diez vai atvēršu,jo man bail. Tā kā man durvis tādas skaņu caurlaidīgas,tad es parasti dzirdu,ja tētis vai mamma pie durvīm,tiem es atveru :D

- katru rītu kāpju no gultas ar labo kāju;
- bieži mazgāju rokas (pēc sāls paņemšanas, pēc garšvielošanas, pēc pieskaršanās birstei, pēc trauku mazgāšanas, pēc krēmu uzklāšanas (sejai vai rokām :D), u.c.)
- pirms aizmigšanas un uzreiz pēc pamošanās man ir jāpalūr no telefona internetā :D
- ir dienas, kad nepadzeros nevienu malku šķidruma - neprasās.
- baidos zvanīt uz dažādām iestādēm (medic.iestādēm, bankām, utml.) ar saviem jautājumiem. Labāk rakstu epastus.

kad eju gulēt berzēju pēdu vienu pret otru. tā vieglāk iemigt.

Es daru dīvainības (kaut vai tamdēļ- ka esu tāds vienīgais, vismaz publiskā apritē, visā pasaulē), ar mērķi- (kā jau 1000šiem piemēros) tās padarīt par normu. Un kā pirmais no pasaules šajā jomā "nosmelt krējumu".

Vienmēr visu izēdu pēc kārtas, ja bija salāti, gaļa, un rīsi, tad pirmos apēdīšu rīsus, tad galu, un beigās salātus. Bieži to redzot, man jautā tev negaršo? Kāpēc tu to neēd?
Tad ja redzu ka pienam ir vakardienas termiņš, prasu lai draugs pagaršo, jo man tad šķiet slikts jau:-D.
Es varu pagatavot ēdienu, ko pati neēdu un ne reizi gatavošanās laikā pagaršot. Eju draugam vienmēr labajā pusē, nepatīk iet kreisajā :-D.
Taisoties uz darbu, es saģērbšos, uzvilkšu kājas apavus, un tad tikai sākšu ķemmēt matus, krāsoties.
Ēdu vīnogas, bet rozīnes negaršo,to man draugs uzskata par dīvainību :-).No veļas mašīnas uzreiz izņemu drēbes ārā, jo liekas ka ja pat 5min būs pastāvējušas, būs jāpārmazgā.:-D.Zupu ēdu ar tējkaroti, nepatīk lielas karotes, dzeru tēju bez cukura, bet tāpat vajaga man krūze mazo karotīti. :-D
Nu tas tā,kas nak prātā :-D

āāā un arī neko nekad neizdzeru līdz galam, draugs jau rājās :D bieži vien gadās ka krūze kaut kur apgāžas un tas biškucītis izlīst :D

Vēl! :D
- kladīšu fetišs :D pērku klades un bloknotus ar domu, ka kko rakstīšu katrā iekšā. Bet tā nu krājas un krājas.
- pērku un abonēju žurnālus, kurus tikai izšķirstu, bet reti kad izlasu līdz galam..

Vēl! :D
- kladīšu fetišs :D pērku klades un bloknotus ar domu, ka kko rakstīšu katrā iekšā. Bet tā nu krājas un krājas.
- pērku un abonēju žurnālus, kurus tikai izšķirstu, bet reti kad izlasu līdz galam..

Es čipšiem sākumā nolaizu garšu, tad tikai apēdu. :D Tagad vismaz apēdu, bērnībā metu atpakaļ. Fuj.

Nepatīk ēst vienai, un nepatīk ēst,kad ir daudz cilvēku apkārt. Kafejnīcās vienmēr nolienu kkur stūrī. :D
Tējkannu arī uzlikšu vārīties vēlreiz, pat ja tikai min. atpakaļ tā ir uzvārīta. Vajag verdošu ūdeni.
Arī veļu ņemu ārā uzreiz, ja paiet ilgāk par 15 min., lieku vēlreiz pārmazgāt uz ātro režīmu.
Rimi vienmēr sagrābjos tās recepšu lapiņas, nu jau ir pāri 200, un tā arī neesmu nevienu no viņām izmantojusi. :D
Kad zvana pie durvīm, paskatoties pa actiņu, vienmēr paprasu "kas tur?".
Sarunājoties ar kādu, ja man nepatīk tas, ko dzirdu no tā cilvēka, izliekos ka neko neesmu dzirdējusi. Stāvot viņam pretī, skatos kkur garām un nekustos. :D
Ejot uz piemājas veikalu, ņemu līdzi maku un maisiņu iepirkumiem. Pērku jaunu maisiņu un maku aizmirstu. Tas ir likums.

Nesen atskārtu, ka, ejot garām cilvēkiem uz ielas, aizturu elpu, jo nepatīk sajust viņu aromātu - vienalga, patīkams vai nepatīkams. Tāda sajūta, it kā ieelpotu to cilvēku

Es čipšiem sākumā nolaizu garšu, tad tikai apēdu. Tagad vismaz apēdu, bērnībā metu atpakaļ. Fuj.

Par šiem diviem sasmējos :-D

Man arī šādas tādas dīvainības. :D
Kad apmeklēju sabiedrisko tualeti, vienmēr "stalkoju", vai citi pēc apmeklējuma nomazgājuši rokas un, ja nē, vienmēr pie sevis nošausminos.
Arī ieslēdzu vārīties ūdeni, pat, ja nesen uzvārījies, man patīk maksimāli karsts + mājās taisītu kafiju, tēju pusdzisušu nedzeru.
Mēdzu būt diezgan pedantiska, ja kaut ko kārtoju, nevaru vnk. piekārtot, man vajag, lai būtu maksimāli pareizi izdarīts, citādāk redzu visas nepilnības.
Par tām rokām runājot, arī patīk maksimāli tīras (pēc krēmiem gan nemazgāju, te varu ieteikt tādus, kas labi uzzsūcās, pēc tam nav netīru roku sajūta :D ).
Zobus no rītiem tīru pēc dušas un pirms ēšanas.
Ejot pa tuneli, ja kāds tieši priekšā smēķē, arī cenšos aizturēt elpu, man vispār cigarešu dūmi teju klepus refleksu izraisa.

Ā, vēl, es nevaru ēst un mācīties reizē, pati sev tā traucēju. :D

Hah, nu jau sākšu piesārņot šo diskusiju, bet - viena no lielākajām dīvainībām, esot pie draugiem ciemos, netīšām, sāku piekārtot viņu mājokli, ja palieku viena, atceros vienu gadījumu, kad man vajadzēja gaidīt savu transportu, bet draugiem vajadzēja kaut kur ātrāk doties prom, es pa to laiku, kamēr gaidīju, izkārtoju visu, kas kārtojams. :D

Ja no rīta taisnoju matus, pat ja pārbaudīju, ka izslēdzu taisnotāju, un pat ja izrāvu ārā vadu, varu atgriezties mājās, lai pārbaudītu vēlreiz. Tas pats ar gāzi, gludekli/durvīm un gaismu/ūdeni vannas istabā. UN VIENMĒR VISS IR CIET/IZSLĒGTS!!!:-D:-D

Un vēl man patīkt pagaršot jēlu maltu gaļu. Zinu, ka tas nav veselīgi, bet neko nevaru padarīt :-)

viena no lielākajām dīvainībām, esot pie draugiem ciemos, netīšām, sāku piekārtot viņu mājokli,

Mani šis nenormāli kaitina! Mana māsa pie manis kādreiz tā darīja, vairākas reizes teicu, lai viņa izbeidz, ka man riebjas, viņa turpināja to darīt, varbūt pat netīšām līdz vienu reizi reāli sakašķējāmies par šo līdz tam, ka kādu nedēļu nesarunājāmies. Vienkārši es nevaru izturēt, ka kāds ņemas ap manām mantām, kaut ko kārto, galu galā, kurš vispār teica, ka kaut ko vajag kārtot? Varbūt tā, kā ir, ir jābūt?

Par to kārtošanu, - parasti nevienu neesmu sadusmojusi (par mani tikai pasmejas un papriecājas), jo nekad neatļaujos aiztikt kaut kādas atvilknes, skapjus vai tamlīdzīgi - tas vairāk - virtuvē visus traukus nomazgāju, noslauku putekļus, izslauku grīdu, ja izskatās, ka vajag, tīri virsmas, - kā žurnālu grāmatu salikšana pa vietām un tml. Ja manā zināšanā būtu, ka galīgi nepatīk, mana paškontrole tādās situācijās tomēr iedarbotos. ;)

viena no lielākajām dīvainībām, esot pie draugiem ciemos, netīšām, sāku piekārtot viņu mājokli,

Uiii, man arī šis nenormāli kaitina! (e) Sākumā jau es arī pasmaidīju un pieklājīgi atteicu, ka tā nevajadzēja, bet kā iekšā viss vārījās... Tagad vairs tā neviens nedara un labi, ka tā. Nesaprotu, kāda daļa citiem gar maniem žurnāliem vai grāmatām, kas, viņuprāt, stāv tur nevietā. Nē, man tas nav pieņemams - aiziet ciemos un sākt ieviest savu kārtību.