Dīvainības

Man vispaar pirmaa dzirdeeshana ka kaads mizo sausus, smilshainus kartupeljus:-D

urbinu degunu-nez vai tā ir dīvainība

+ :D

Nezinu vai tā ir dīvainība, bet man ļoti garšo jēla cūkgaļa, katrā ziņā gulašu es taisīt nedrīkstu.

Man jēla vistas gaļa ļoti garšo, vispār ja man būtu jātaisa ēst un tikai sev, tad es to gaļu tā ātri apceptu lai vidus vel jēls vai ļoti sulīgs, jo man ļoti garšo tā pati gaļas garša, kad kārtīgi izcepj tad vairs nav tā garšā.

Man arī kādreiz patika visu ēst ar tējkaroti, tagad gan skatoties ka draugs tā nedara es arī esmu pārtraukusi to :D

Vel arī ja es ēdu maizīti tad es papriekšu apbrauzīšu maizītei visu garoziņu un gardo vidu apēdīšu pēdējo :D Es kā mazs bērns laikam esmu :D

Nezinu vai tā ir dīvainība, bet man ļoti garšo jēla cūkgaļa, katrā ziņā gulašu es taisīt nedrīkstu.

Man arī ļoti garšo. Marinēts cūkgaļas šašliks vispār liekas ļoti garšīgs, kad vēl nav uztaisīts. :-D

Lūk, šādas lietas ir jāraksta iepazīšanās sludinājumos, nevis: esmu jauka, skaista, strādīga utt. :D

Es vienmēr mazgāju olas. Gan ar čaumalu, gan kad tikko nolobītas, jo liekas, ka ir netīras.
Ēdu vienmēr torti ar dakšu, nevis tējkaroti.
Man patīk aizmigt ar skatu pret sienu, liekas, ka tā vieglāk iemigt un labāk miegs nāk.
Ja naktī pamostos, tad nevaru aizmigt līdz telefonā neemu ieskatījusies, cik ir pulkstens un vai nav kāda ziņa atnākusi.
Pirms ēšanas vienmēr ēdienu izpētu, vai nav kāda pūciņa uzkritusi. :-D

* Manām lietām ir vārdi, piemēram, ritenim, datoram.
* Ejot pa ielu, izdomāju ticējumus ar luksoforu - piemēram, ja paspēšu uz zaļo, notiks tas un tas. Un tad dusmojos, ja nepaspēju.
* Pirmo obligāti velku kreiso apavu, citādi diena pagalam.
* Man ir mīļākais seriāls, kuram ir astoņas sezonas, visas no kurām esmu noskatījusies jau padsmit reizes noteikti. Vienkārši patīk, ka fonā ir kaut kas pazīstams un zināms.
* Dzeru alu ar salmiņu. Šis vienmēr visiem izraisa wtf.
* Mašīnā aizmugurē pa vidu es nesēdēšu!
* Man ir kladīšu atkarība, dažreiz vienkārši vajag! un eju un pērku. Tas nekas, ka neko arī nerakstu iekšā, galvenais, ka ir nopirkta.
* Es mēdzu rīkot derības pati ar sevi.
* Bez sevišķas mācīšanās protu rakstīt gan ar labo, gan ar kreiso roku un arī spoguļrakstā.
* Bieži neatšķiru labo ar kreiso pusi.
* Kad žagojos, pie sevis skaitu to cilvēku vārdus, kas šobrīd varētu mani pieminēt. Pie tā, pie kura žagas apstājas, tad domāju, ka viņš par mani tai mirklī domā.
*

MoonLady Nu es nevienu citu neesmu redzējusi kurš tik traki gan tos kartupeļus mazgātu gan arī pēc garšvielu pievienošanas rokas mazgātu. Vispār viss labāk jūtos ja kartupeļus zem tekoša ūdens mazgāju un pat pēc tam rokas vel skaloju :D

Un es to garšvielu prikolu varu pat 20 reizes atkārtot pati pat to nepamanot :D

Nu citi mizo tā ka nomizo to kartupeli pa sauso un tad noskalo tik. Man draugs un visi apkārt arī nomizo papriekšu kartupeli sausu, samitrina tikai nazi un tikai beigās noskalo kartupeli kad jau nomizots. Bet man vajag kārtīgi saslapināt kartupeļus, un tad tik pat kā zem tekoša ūdens viņus mizot jo smilšu sajūta TĀAA RIEBJAS :D

No ziepēm ar neciešu ja paliek sausas rokas, tad kā traka iešu un viņas mitrināšu, slapināšu un nebūs mierīgs prāts kamēr tā sajūta nebūs izzudusi.

Marinēts cūkgaļas šašliks vispār liekas ļoti garšīgs, kad vēl nav uztaisīts

Jāāāāāāā, pilnīgi siekalas mutē saskrēja. (l):-D

es vel atcerējos- pēdējā laikā žurnālos lasot intervijas lasu no otra gala, tā labāk patīk:-D

Lūk, šādas lietas ir jāraksta iepazīšanās sludinājumos, nevis: esmu jauka, skaista, strādīga utt.

sen atpakaļ kad tādu rakstīju tad arī rakstīju slikto nevis uķi puķi labo :D biju tāda kāda biju :D Tad nu arī dabūju foršu puisi :)

Ak jā, es arī nespēju izturēt, ka man rokas ir netīras, tāpēc nepatīk darīt neko, kas tās nosmērē. :D Vecāki stāstīja, ka tas sācies jau bērnībā. Ciemos pie vecmammas, man kādi 3 gadiņi. Vecmamma prasa, vai gribu desmaizīti - uz galda ir sagriezta desa un maize, tik jāpaņem un jāsaliek kopā, lai var ēst. Saku, ka negribu. Vecmamma uztaisa to desmaizīti, iedod - tad ēdu. Prasa, kāpēc teicu, ka negribu - es esmu atbildējusi, ka negribēju rociņas nosmērēt. |-)|-):-D:-D

Ēdot ārpus mājas man obligāti vajag salveti, ļoti bieži ar to slauku muti, jo man šķiet, ka būs netīra/kaut kas pielipis pie lūpām.

Lielākoties vienmēr, kad ēdu rupjmaizes šķēli, neapēdu to līdz galam, atstājot apgrauztu kumosiņu. Parasti nolieku to maizes plauktiņā ar domu, ka apēdīšu vēlāk, bet parasti to neizdaru. Tā man maizes plauktiņā ir ļoti daudz sakaltušu apgrauztu maizes gabaliņu.. ;-)

Es nezinu vai tās ir dīvainības, bet nu...

Žurnālus gandrīz vienmēr sāku lasīt no beigām;
Nevaru neiedzert kko siltu brokastīs, tad tās nav izdevušās, vajag vēlvienas :D
Kad pati gatavoju un visu nogaršoju jau jūtos paēdusi, tapēc īpaši, kad ēdiens gatavs vairs neēdu :D
Kūkas garšo tikai ar dakšu.

Palasot komentārus, sapratu, kuras ir arī manas dīvainības. 1) Roku mazgāšana. Vajadzētu vienu dienu ņemt un saskaitīt, varētu būt, ka runa ir par kādām 30-40 reizēm dienā. Piemēram, ja pieskaros birstei, lai saslaucītu pāris smilts graudiņus no sliekšņa, jāmazgā rokas. Ja atveru ledusskapi, jāmazgā rokas. Ja nomazgāju kaut vienu krūzīti vai dakšiņu, pēc tam ir vēlreiz jāmazgā rokas. Ēst taisot, tās vispār ir šausmas. :-D 2) Arī joprojām puses nevaru ātri atšķirt. Nu labo un kreiso. Lai gan ļoti labi zinu viņas, uz ātrumu vienmēr sajaukšu. Ja kāds uzbļaus fiksi pa kreisi paskaties, gan jau, ka paskatīšos pa labi. :-D:-D

Vienmēr un pie visu dzeru klāt pienu/sulu/ūdeni. Zupas nekad nevaru ieēst, ja nav nekas klāt ko padzerties. Un kad tiek taisīti makaroni ar maltās gaļas mērci, VIENMĒR klāt dzzeru tikai un vienīgi pienu, bet pie rosola siltu tēju. :-D Un par roku mazgāšanu pēc garšvielu piebēršanas ir tas pats. :-)

Es arii vienmeer visu paarbaudu. Varu vairaakas reizes peec kaartas paarbaudiit somas saturu, sleedzhus, kraanus, vai durvis ir ciet utt.

Es pirmo reizi dzirdu, ka kāds speciāli mitrinātu kartupeļus. Tīru tādus kartupeļus, kādi ir. Ja tikko rakti, būs mitri. Tādus arī tīrīšu, ja nožuvuši, speciāli nemitrināšu.

Es arī pārāk bieži mazgāju rokas. (t)Tāpēc man ir sausa āda, bet es pat krēmu nevaru uzsmērēt, jo tad kaut ko darot, atkal prasās nomazgāt rokas un nomazgāju arī krēmu nost. :D

Kartupeļus mizoju tad, kad tie ir nomazgāti no smiltīm un tad vienalga vai tie ir mitri vai iepriekš jau mazgāti.

Arī joprojām puses nevaru ātri atšķirt. Nu labo un kreiso. Lai gan ļoti labi zinu viņas, uz ātrumu vienmēr sajaukšu. Ja kāds uzbļaus fiksi pa kreisi paskaties, gan jau, ka paskatīšos pa labi.

Man arī tā ir.. :D bet cenšos parasti izdomāt, ar kuru roku es rakstu, tā izdomāju, kura ir labā puse.

Es arī pārāk bieži mazgāju rokas. Tāpēc man ir sausa āda, bet es pat krēmu nevaru uzsmērēt, jo tad kaut ko darot, atkal prasās nomazgāt rokas un nomazgāju arī krēmu nost.

es parasti daru tā ka uzsmērēju krēmu, izturu pāris minūtes to sajūtu ka ir eļļaina vai netīras rokas sajūta un pēc tam nomazgāju nost, tomēr drusku tas krēms tad tur saglabākas lai gan netīru roku sajūta vairs nav :)