Sveikas!
Kad vasara pamazītiņām jau sāk griest vaigu uz rudens pusi, tā beidzot atjēgusies, ka nav paveikusi savu darbiņu - sasildījusi arī ziemeļnieku kauliņus:-) Un tad nu jācenšas atgūt nokavēto un kompensēt vēsās jūlija dienas.
Vasara kā jau vasara - visu gribas paspēt un ir tik daudz ko darīt, spēj tik rosīties. Šodien sastādījām un pārstādījām dīķī ūdensrozes - piņķerīgs un nepatīkams darbiņš, bet kas jādara, tas jādara. Bija jau tik krietni un pulka saaugušas, ka sāka cita citu žņaugt nost un lapiņas negribēja rātni gulēt uz ūdens virsmas - kā tādi slīcēja pirksti virs ūdens. Vecpiebalgas ūdensrožu saimnieču Ainas un Daces ūdensrozes pēc pāris stundu ķimerēšanās izskatās karaliski - atdevām otru elpu burtiskā nozīmē:-)
Pagājušās nedēļas nogalē Dabas muzeja izstādē sapirkos dienziedes - sapirkos gan augstās, gan zemās, gan lielziedu, gan sīkziedu. Sastādīju grupiņās un priecājos un sevi slavēju par skaistajām dārza glezniņām(s)
Savukārt pa agrajām rīta stundām, kamēr mazā knīpucīte pēc pirmajām brokastīm vēl divas stundas šņākuļo, esmu pasākusi nodarboties ar "muļķībām" - lasu Tolstoja... lugas:-D Muļķīgas, didaktiskas, moralizējošas, bet tas ir kā ar sliktiem seriāliem vai raidījumiem - zini, ka tur nekā nav, bet atmest šo nodarbi arī negribas:-D
649
