Varu paraudāt, bet jēga maza. Parasti tādos brīžos meklēju sev motivāciju un kaļu plānus - ko sadarīt, kur izrauties, ar ko izrunāties un ko jaunu varētu sākt darīt. Dažreiz skaļa, jautra mūzika pie kuras iztrakoties der ideāli ;)
Paraudu, pažēloju sevi, uzlieku mūziku, kas uzsit vēl vairāk pa jūtām un izsauc vēl lielāku raudāšanu (laikam populāri šeit) :D Parasti ieiešana gulēt arī palīdz, no rīta viss neliekas tik traki :D
Tpu tpu tpu, pēdējo divu gadu laikā tādas nopietnas bēdas mani vispār nav piemeklējušas.
Bet agrāk, kad ir bijis ļoti slikts noskaņojums, esmu raudājusi kā traka, dzērusi vīnu, klausījusies mūziku, sports ir palīdzējis. Un taisnība, ka vienmēr jau nākošajā dienā viss rādās citās krāsās :)
Pēdējā laikā skumjām nav bijis pamata. Tieku galā visādi. Ja tās ir no sērijas "uznāca ne no kā", tad parasti arī pāriet ātri, paklausos mūziku, eju garās pastaigās, paskatos kādus smieklīgus video. Ja uznāk vēlu vakarā, vienkārši aizeju gulēt un no rīta jau viss ir aizmirsies. Lielāku skumju gadījumos noteikti nepieciešams ar kādu izrunāties.
Klausos mūziku, kas parasti ir skumja.. (meiteņu loģika )
un pēc manas loģikas..uzburu vēl lielāku drāmu, sadzeros vīnu.
Es vēl taisu monologu ar sevi, analizēju situāciju, izraudos, pēkšņi apsolos sev mainīt dzīvi, mainīt sevi, lai šādā situācijā -stāvoklī neatgrieztos..
protams, tas īslaicīgs spēku uzplūdums un daudz lauztu solījumu sev, ko un kā tagad darīšu..:D
Tieši kā par šodienu...raudu spilvenā :'-( citreiz mēdzu klausīties noskaņojumam atbilstošu mūziku, dzert vīnu, skatīties romantiskās filmas un gremdēties salvešu kalnos...dažreiz ielienu vannā vai cenšos piespiest sevi pagulēt. Ja nav nekāda nopietnā bēda, tad palīdz raudāšana līdz galvassāpēm un sevis nolamāšana ;)
zazy1 - iespējams, bet cenšos savākties un neļauties tik ļoti bēdāties, jo it kā jau nav nekāda traģēdija...tikai attieksmes problēma no drauga puses (t)
83
