Astroloģiju nepārzinu.
Bet, manuprāt, dzemdēt bērnu, kad vīrietis ir tikai "draugs" - ir puspajokam variants.
Tai pašā laikā, neuzskatu, ka ja tomēr bērniņš ir pieteicies, ka obligāti ir jāskrien precēties, jo tad arī cilvēki paši atņem sev vienus
Bērns ir ģimenes turpinājums, laulības svētība.
Protams, ka apprecoties nav nekādas garantijas, ka ģimene nu dzīvos ilgi un laimīgi. Bet katrā ziņā, lielāka drošība, ka neaizmuks pie pirmajām grūtībām ( negulētām naktīm un ilgstošas raudāšanas).
Manuprāt tie cilvēki, kas sper tik nopietnu soli kā precības ir vairāk gatavi radīt bērnu, nekā draugi, kas dzīvo kopā 3 gadus.
Bet, protams, ka dzīve ir jautrību pilna un situācijas ir dažnedažādas..
Tāpēc šis jautājums ir atkarīgs, tikai un vienīgi no cilvēku iekšējās nostājas!