ārlaulības bērns - vai slikti?

Nespēju iedomāties sevi ar punci, visi priecājās un svin, bet es tur ar uzpampušām kājām, kleita ar neizskatās super, nosēdēt ar grūti un tad vēl pārvietojos kā milzīgs aizbergs.

Nav jau obligāti jāprecas 9. mēnesī.
Man liekas, ka te ir brīva izvēle uz jebkuru pusi. Kas gribēs un kam būs svarīgi oficiāli sakārtot šīs lietas pirms bērna nākšanas pasaulē, netraucēs ne vēders, ne kājas. Vai arī plānos kāzas laicīgi, vai netaisīs lielo ambrāžu kāzu vietā. Tie, kam tas nebūs būtiski - neprecēsies, vai apprecēsies, kad mazais būs piedzimis.

personīgi es esmu pret kāzām bērnu dēļ, un precēties esot stāvoklī liekas pat stūlbi.

Ja tev, precoties stāvoklī, būtu doma par to, ka tevi prec bērna dēļ, tad iespējams, jau attiecību saknē ir milzu problēma. Bieži vien, tieši piesakoties bērniņam pāris, pēc vairākiem gadiem saprot, ka ir jāsakārto oficiālā puse un šo laiku izvēles par labu esam.
Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas negrib kāzas un negrib precēties un arī tas ir labi! :-)

A tad, kad bērns ir pieteicies pirms kāzām, viņš automātiski nav ne gaidīts, ne mīlēts?

Kurs tad tas tika teikts?:D Automātiski vai manuāli, bet jāmāk uztvert doma.:-D:-D
Doma ir tāda, ka - vienalga - precēts pāris, neprecēts pāris - galvenais,lai bērns ir mīlēts un gaidīts. Kāzas ir vai kāzu nav - tas nav būtiski, ja visi laimīgi.

Ne labi, ne slikti, tie bērni vienkārši ir un pāris cilvēkiem ar šauru domāšanu, to vienreiz būtu vienkārši jāpieņem. Un nekāds "puspajokam variants", attopieties - tā ir jauna dzīvība!

Man divi bērniņi ir dzimuši ārlaulībā.Bet tas nenozīmē ka viņi ir mazāk mīlēti vai mazāk laimīgi, kā tie kas dzimst laulībās.

personīgi es esmu pret kāzām bēnru dēļ, un precēties esot stāvoklī liekas pat stūlbi.
Nespēju iedomāties sevi ar punci, visi priecājās un svin, bet es tur ar uzpampušām kājām, kleita ar neizskatās super, nosēdēt ar grūti un tad vēl pārvietojos kā milzīgs aizbergs.
peldies nē :D.

A tad, kad bērns ir pieteicies pirms kāzām, viņš automātiski nav ne gaidīts, ne mīlēts?

Pats svarīgākais ir tas, lai bērniņš būtu gaidīts un mīlēts.

+++
Es tieši tāpat domāju.
Katrs pāris dara kā grib. Ir cilvēki,kam statuss nav svarīgs un viņi visu mūžu var dzīvot kā draugs un draudzene, ir cilvēki, kam gribas "sakārtot papīrus", ir cilvēki, kas precas gaidot mazuli, lai viņi oficiāli skaitītos ģimene..
katrs dara kā grib. Nav nekāds - labāk, sliktāk, pareizāk, nepareizāk.
Es esmu audzināta tā, ka laulībai ir vērtība. Pie tā arī esmu palikusi, bet ir tik daudz cilvēku, kas dzīvo laimīgi neprecēti.:)

Manuprāt, bērns jādzemdē tad, kad cilvēki vēlas bērnu, var viņam visu nodrošināt un kad ir gatavi tādai atbildībai. Pilnīgi vienalga - precēti vai neprecēti. Diemžēl, arī precēti cilvēki mēdz šķirties.

Mēs apprecējāmies, kad bērnam bija 3 gadi. Neko absolūti nejūtos zaudējusi. Laulības tikai formalitāte, bijām ģimene gan pirms, gan pēc tam.

Zvaigzņu karte bija viens piemērs - mīnuss, tādu notiek ir vēl simtiem,tādēļ jautājumu jums, ko zināt. Kāpēc uzreiz jāņirgājas?

Pats svarīgākais ir tas, lai bērniņš būtu gaidīts un mīlēts.
Es arī vēlētos sākumā apprecēties un tad radīt bērnu. Nezinu, kāpēc tā, man tā vienkārši šķiet pareizi. Ja paliktu stāvoklī tagad - nezinu. No vienas puses, mani nejūsmina doma precēties ar bērnu vēderā, no otras puses tomēr gribētos nokārtot visu, jo man būtu kaut kāda nepabeigtības sajūta.

Jā, nu zvaigžņu kartes ir svarīgākais šajā jautājumā :D

Sylph
tas manliekas būtu pats, pats pirmais rādītājs, kad būtu jālaiž bērniņš pasaulē- kad viņš ir gribēts un gaidīts.


VivaDiva
man līdzīgi.
Es neteiktu, ka būtu sarūgtināta, ja nu bērniņš pieteiktos pirms kāzām, bet es labāk justos, ja tai brīdī būtu sieva.


Un es arī neskrietu precēties ar punci. Tas, manuprāt, ir galīgi aplami. Nerodas priekštats, ka cilvēki precās, jo vēlas, bet gan tāpēc, ka vajadzība spiež.

Nepārmetu tām, kas tā izdarīja. Galu galā, var sarakstīties bērniņu gaidot, un pēc tam kāzas uzrīkot, kad mazais jau paaudzies. Bet nu cik daudzas, to arī izdara?
Beigās paliek biku apbēdinātas, jo atņēma sev kāzas, kādas vēlējās . ( To es saku no personīgās pieredzes. Man ir draudzene, kas sarakstījās zaksā, kad viņai bija 7 mēnesis. Tagad visam pa priekšu tiek liktas citas vajadzības. Māja, mašīna un kāzas tiek atliktas. Lieki teikt, ka jaunā sieviņa pēc šiem 3 gadiem jūtas mazliet vīlusies)

Varbūt labāk ir pieciest ārlaulību un precēties kā visu mūžu kārots - vasarā?

Ja bērniņš pieteicies, gaidīts un pat ļoti, toties dzimst pavasarī, tad kāzas sanāk taisīt ziemā. Kāda ir precējusies te ziemā? Nav baigi ne forši?

Mēs ar draugu abi esam par "bērns pēc kāzam", jo mums vnk patīk tā doma, ka tētis un mamma ir vīrs un sieva. Manam draugam šķiet, ka tas parāda, ka vīrietis uzņemas atbildību. Es gan neuzskatu, ka gredzens pirkstā kaut ko vispār garantē, man tas drīzāk ir emocionālā līmenī, vnk gribas tā. Pat nezinu, kāpēc :)
Bet man nav nekādu negatīvu emociju attiecība uz bēbjiem, kas dzimuši cilvēkiem, kas nav precējušies. Tā it katra paša daļa, ko un kā darīt, kur un cik bērnus dzemdēt :) Galvenais, lai bēbji gribēti un mīleti, paēdusi un saģērbti :)

ārlaulības bērniem astroloģiski pat zvaigžņu karti nevar izlikt

Kādas muļķības! :-D:-D:-D:-D:-D

Es vēlos bērnu tikai pēc kāzām, tam nav kāds konkrēts iemesls, ne reliģija, ne maņticība, ne kas cits.
Man patīk doma ka varētu taisīt kāzas, pēc tam braukt medusmēnesī, atpūsties divatā un vispār pat pirms un vel kādu laiku pēc kāzām izbaudīt divvientulību. Tikai vēlāk kad tiešām sagribētos un arī finansiāli stabilitāte būtu tad tik sākt domāt par bērniem.

Vienīgais kas man nepatīk ir līgavas ar punci,ja pati paliktu stāvoklī tad maz ticams ka dēļ tā skrietu precēties, tad pagaidītu līdz bērna dzimšanai.

Zinu, ka es būtu nedaudz sarūgtināta, ka paliktu stāvoklī vel esot ''draudzenes'' statusā. Nemāku izskaidrot šo savu nostāju, bet es uzskatu, ka ja cilvēki gatavi radīt bērnu un to plāno (tātad ir arī pietiekami finansiāli stabili) tad kāpēc neapprecēties? Ja es dzemdētu pirms kāzām, justu tādu kā nepabeigtības sajūtu- ģimene nav pabeigta, nav īsta. Tikai lūdzu tagad nebrūkat virsū, tās tikai manas sajūtas. Vēlos būt sieva, un tad māte. Nevis vispirms māte un tikai tad sieva. Laikam stereotipi :-D

Nekaa slikta tur neredzu. Pati esmu aarlauliibas beerns un taapeec man nav bijusi sliktaaka dziive. Daudz svariigaak ir tas, vai beerns ir gribeets un gaidiits, vai gjimene ir miilosha un saticiiga, nevis shtamps pasee vai gredzens pirkstaa.

kaut kā iztrūka teksts..

..atņem sev vienus svētkus.
Jo tas netiek darīts laikā, kad paši vēlas un ir gatavi laulībām, bet tāpēc, ka ..ir pieteicies bērniņš..