teika_spolite, daļa Tavu komentāru izskatās pēc mēģinājuma pašai sev ieskaidrot, ka Tavs pasaules uzskats ir vienīgais pareizais.
Bet īstais iemesls- vīriešiem tas nav tikai zīmogs pasē (ko starp citu sen neviens pasē neliek) vai formalitāte. Ja vīrietis nav pārliecināts par sievieti, tad neprec ne par ko.
Pašiem vīriešiem šo pajautājusi esi? Jab Tu tagad idealizē?
Vīrieši nebildina, jo ir ērti tāpat. Jā, tieši tā! Sieviete mājās ir, viss ir kārtībā, viņam neko vairāk nevajag. Tie, kas bildina, dara to, kad saprot, katūlīt būs skandāls, ja nebildinās, jo sieviete jau trinās kā marta kaķis gar stenderi, ja nepasteigsies laicīgi, būs bļāviens un viss mājas miers izjaukts. Vienkārši sarakstīties nav pat jēgas piedāvāt, bez tā balagāna ar balto kleitu, limuzīnu, puķēm un citām lietām, kuras vīrietim nav vajadzīgas, viņš taču dabūs to gredzenu aprīt.
Fakts, ka ja var atļauties bērnu, var atļauties arī kāzas, kaut vai matemātiski netur kritiku. Sapirkt visu nepieciešamo bērnam, man sanāca 800€. Mēnesī bērnam nepieciešamo lietu izmaksas, pieņemot, ka bebis jābaro no pudeles (Neņemsim gan gadījumus, kad ir alerģijas un jāpērk kaut kas īpašs), man nekad nav pārsniegušas 100€ . Meitenes te visās diskusijās saka, ka kāzas vidēji izmaksā ap 6000€. Tagad paņemsim elementāru matemātiku. No 800€, ko iztērējam bērna pirmajām lietām (To visu var vēl lētāk, ja nebūtu manas kaprīzes, tas viss būtu maksājis vēl kādus 200€ mazāk), pusi valsts kompensē - tas saucās bērna piedzimšanas pabalsts. Tātad mums no 6000€, noņemot tos 400, kas jāsameklē no savas kabatas, vēl vajag 5600€. Izdalot to ar tiem 100€ mēnesī, ko maksā bērns, sanāk 56 mēneši, jebšu 4 gadi un 8 mēneši, kas patiesībā sanāk vēl ilgāk, jo to 4 gadu laikā cenas uz visu būs kāpušas (Inflācijai neinteresē, kam Tu krāj naudu) un ar tiem 6000€ būs par maz.
Arguments, ka precēšanās nav nekāda garantija, neiztur kritiku. Statistika rāda, ka apmēram puse laulību izjūk, tomēr nav apkopota statistika par izjukušajām nereģistrētajām attiecībām.
Pasaki, ko manina statistika par nereģistrētajām attiecībām, ja jau tas, ka puse laulību izjūk, parāda, ka tas nav nekāds garants. Tas ir 50/50 - varbūt izdosies, varbūt nē. 50% varbūtība principā skaisti parāda, ka jēgas kā tādas no tā pasākuma nav.
Visam pa virsu - es esmu bijusi precējusies. Un esmu šķīrusies. Nē, es nepiekritīšu vēl vienam tādam farsam. Tāpēc, ka tas ir juridisks farss un nekas vairāk. Ja cilvēkiem būs lemts būt kopā, viņi būs kopā arī bez kaut kādiem parakstiem un zīmogiem (Kurus pasēs liek pēc paša izvēles, nevis obligāti). Garantijas uz mantu, šķiroties, tas vispār ir smieklīgi. Man nācās ar vīru sadalīt mašīnu, kuru biju nomaksājusi pati, tikai tāpēc, ka pēdējos 2 maksājumus veicu pēc laulībām, līdz ar to, tā skaitās laulības laikā iegūta manta. Tas nav vienīgais juridiskais murgs. Kam vairāk mantas, tas tajā situācijā ir zaudētājs. Laulību līgums? Tak nesmīdini. Tas ir tā "Zini, mīļā, še Tev gredzens, ja Tev tā vajag, bet ne uz ko citu no manis neceri!"
Burvīgi, vienkārši burvīgi.
Protams, neviens jau neliedz precētajām celt savu pašapziņu, sakot, ka ja jau neprec, tad nav īstā, bet mana pieredze rāda citu ainu un tas, ka sievietes vēl nav bildinātas, nenozīmē, ka saviem vīriešiem viņas nav pašas mīļākās un pašas svarīgākās.
Tā puse laulību, kas izjūk, kāpēc tā notiek? Varbūt tāpēc, ka tā mīlestība nemaz tik liela nebija? Tāpēc, ka sieviete ir piespiedusi vīrieti apprecēties, bet viņai ar to ir par maz? Nedēļu pēc kāzām jau sākas - tagad mums vajag milzīgu māju, lai man ir, kur audzināt mūsu 5 bērnus? Un vīrietis neiztur. Papēti iemeslu statistiku, redzēsi, ka lielākoties pazūd vīrieši un tieši tāpēc, ka pēc kāzām jaunā sieva kļūst neizturama. Cilvēks ciešas, ciešas un woalla - pienāk tie kritiskie 3 gadi, kad izturēt nav iespējams.
37
