Sveiciens augustā!
Vakarnakt ilgi negulēju, drillēju Džonijas Case of you un sapņoju par Latvijas augusta naktīm - aukstu rīta rasu zālē, izteiksmīgākos saullēktus medījot, azotē pavadītām zvaigžņu krišanas sesijām, sienāžu pēršanos un jūru, kura jau jūt, ka tuvojas rudens un kļuvusi citāda. Pieaugusi laikam. Eh. Vai tik no manis neiznāktu viena varena sentimentālisma panteļu driķētāja? :D Bet vispār nopietni, jūtu, ka laikam kofera kravāšanas iedvesma atkal klāt, būs vien jāaizspurdz ciemos. Vai mājās. Īsti vairs pat nezinu, kuru apzīmējumu lietot. :-|
Tagad putaina latte un tad vēl putaināka vanna. Vispārēja sajūsma! (l)
Man kaut kā šoreiz arī gribas savu pilsonisko nostāju konču jautājumā paust - tā kā es naivi (dažkārt teju infantili) ticu labajam cilvēkos, domāju, ka dāmīte noteikti netīšām nolažojās ar termiņu. Neveikla situācija, bet patiesībā tādas pupu mizas vien ir. Pat, ja viņa ar lidmašīnu vai limuzīnu būtu tam kombo pakaļ attesusies, ķibeles gadās visiem. :D Es laikam aizstāvu, jo zinu, ka arī man tā varētu netīšām gadīties, termiņi absolūti nav mana lieta. (s)
Priecīgu dienu, meitenes!