Dzīvošana kopā vs laulības

Vīrietis bildinās tikai tad, kad būs pārliecināts, ka ir īstā. Nevajag pat būt ideālai, čaklai, labai saimniecei, lai vīrietis apprecētu.

Bet par to dzīvošanu kopā pirms kāzām, domāju, ka tas ir tikai normāli, tā labāk var iepazīt otru, kaut gan no otras puses uzskatu, ka veiksmīgas kopdzīves pamatā ir stipra mīlestība un spēja pieslīpēties / runāt / meklēt kompromisus, attiecīgi, neuzskatu, ka apprecēt cilvēku, ar ko neesi dzīvojis kopā ir kaut kas nepareizs, ja abi patiesi mīl, un ir spējīgi meklēt kompromisus, tad visas problēmas sadzīviskās lietās atrisināt ir tīrais nieks :)

Nu agrākos laikos arī nebija pieņemts šķirties, tāpēc daudziem šķiet, ka, jā - nodzīvoja līdz sirmam vecumam kopā, tāpēc laimīga laulība. Vienkārši sakoda zobus un tā arī dzīvoja. Es to nesaku gan par taviem vecvecākiem, bet to, ko esmu dzirdējusi. Man arī likās, ka mani vecvecāki bija laimīgi, jo toreiz zāle zaļāka, debesis zilākas un ģimenes laimīgākas. A nekā...

+10000

Pilnīgs bulšits, ar kuru sieviete cenšas aizbildināties vai meklē izskaidrojumu, kāpēc viņu neprec. Laulībai nav absolūti nekāda sakara ar sievietes spēju un vēlmi appuišot konkrēto bikšnesi vai kotlešu cepšanas meistarību. Vīrietis neprec, jo negrib precēt. Punkts. Ja vīrietim radīsies pārliecība, ka tu esi viņa īstā sieviete, tad viņš svētā mierā uzmauks tev gredzenu pirkstā. Kamēr šīs pārliecības nav, tikmēr vīrietis muks no precībām kā velns no krusta. Un nevajag izdomāt nez kādu kvantu fizikas likumsakarību, vīrieši ir vienkārša suga.

un šim arī simtiem plusu

Muļķīgi. Kā tad tu iepazīsi savu vīrieti līdz pašiem sīkumiem ja vien nedzīvojot kopā? Aprecēt kaķi maisā un tad mocities?

Apprecet kaķi maisà var arī pēcdaudziem gadiem. Tas, ka kopā dzīvo vēl nenozīme, ka otru pazīsti

Es domāju, ka gan kāzas, gan pārcelšanās ir stresaini pasākumi, un, ja tie notiek viens pēc otra, tas varētu būt šausmīgi. Kad tad notiktu tā pārcelšanās? Nākamajā dienā pēc kāzām? Negribētos visu kāzu dienu domāt par to, ka rīt jākravā mantas, pē!

Es ar savu vīru pirms kāzām nedzīvoju. Ne tāpēc, ka baidītos, ka viņš mani neprecēs, man toreiz vēl domu par precēšanos nebija, bet man bija bijusi tikai viena pieredze ar dzīvošanu kopā, kas nebija pozitīva. Vīrs ir atzinies, ka tik ļoti gribējis būt ar mani, ka vienkārši uzreiz gājis uz visu banku un bildinājis.

Mans viedoklis būs nepopulārs, bet es uzskatu, ka ar kopā dzīvošanu nav jāsteidzas, randiņiem, ilgām vienam pēc otra, zvaniem, satikšanās priekam ir īpaša burvība. Skaties, kā gribi, bet sadzīve nedaudz visu atšķaida.

Arī tagad, ja būtu jaunas attiecības, pirms kāzām kopdzīvei nepiekristu.

Kad tad notiktu tā pārcelšanās? Nākamajā dienā pēc kāzām? Negribētos visu kāzu dienu domāt par to, ka rīt jākravā mantas, pē!

Gadījums iz kolēģes dzīves. Ar savu nu jau vīru kopā līdz kāzām nedzīvoja. Te pie viņas vecākiem,te pie viņa vecākiem. Pēc kāzām vēl pāris mēnešus tā ciemojās viens pie otra.Jokaini it kā-vīrs un sieva,bet kopā nedzīvo. Pēc tam paņēma kredītu dzīvoklim un tikai tad sāka kopdzīvi. Arī tā notiek.

Priekškam vispār jāprecas? :D

Mums bija tāds variants, ka bildinājums tika izteikts bez dzīvošanas kopā. Un nekāda vaina - esam jau pieslīpējušies viens otram (bija gan viens laiks, kad grūtāk gāja, bet tas tāpēc, ka abi esam riebīgi un nepiekāpīgi), nākamnedēļ svinēsim 5.kāzu gadadienu (l)

Neuzskatu, ka dzīvošana kopā līdz kāzām nodrošina saskanīgu laulību. Mana radiniece ar savu vīru līdz kāzām nodzīvoja kopā 8 gadus, bet pēc kāzām jau pēc 2 gadiem izšķīrās, pamatojot to, ka vīrietis nav derīgs kopdzīvei un ģimenei :D

Mans viedoklis būs nepopulārs, bet es uzskatu, ka ar kopā dzīvošanu nav jāsteidzas, randiņiem, ilgām vienam pēc otra, zvaniem, satikšanās priekam ir īpaša burvība. Skaties, kā gribi, bet sadzīve nedaudz visu atšķaida.

+++

Laikam jau kā kuram pārim- citiem tas ir pieņemami, citam atkal ne. Piekrītu, ka varbūt nevajag salīdzināt situāciju ar agrākiem laikiem, jo daudz kas ir mainījies. Un tomēr, dažbrīd šķiet, ka tā ir tikai aizbildināšanās un atrunas. Kā jau teicu, ja cilvēki mīl viens otru, tad apprecēsies tik un tā. Ja sākoties kopdzīvei kaut kas nepatiks, tad pieslīpēsies, ja tiešām mīlēs.

Pajautā sektantiem, it īpaši Kristus pasaulei, viņi Tev pastāstīs, kā dzīvot pirms kāzām, rociņās pat nedrīkst sadoties. :D

Priekškam vispār jāprecas?

Skaista diena, līgavas kleita un materiālais nodrošinājums. (l)

materiālais nodrošinājums.

Samia, kā tas jāsaprot?

Itkā laulība garantētu materiālu nodrošinājumu. :D

Es noteikti neprecētu vīrieti ar kuru nebūtu vismaz kādu laiku pabijusi kopā sadzīves apstākļos. Protams, ka reti satiekoties būs visi uķi puķi un tekalēšana apkārt, bet sadzīve ir sadzīve.
Ko tad apprecēties un trešajā dienā saprast, ka mans jaunizceptais vīrs ir nekam nederīgs lohs?! Nē, paldies! :D

Priekškam vispār jāprecas?

Un to prasa šķirtene ar bērnu?:-D

Jā, tāpēc arī visa kāzu burvība manī ir nobeigta :D

Ne jau visas jūtas apvainotas, ka ir draudzenes, bet netiek bildinātas. :D Man populārāks scenārijs no tuvāku sieviešu puses ir pretējs - sieviete negrib precēties, jo bail, ka līdz ko būs "sieva" pazaudēs sievišķību un mazāk būs mīlēta un kļūs tikai par pienākumu pildītāju - gatavot, tīrīt, izdabāt...

Es arī zinu tādu gadījumu, kā The..one aprakstīja (pāris ir ticīgie) un arī Annie aprakstīto situāciju.
Pamatā bildinājumu/kāzas izvēlas vīrietis, izņemot gadījumus, kad sieviete uz to piespiež (tādi gadījumi ir pretīgi bieži).
Katram savs! Nav ko tur daudz zīlēt.

+Kery :-)

+++++krista 21
Vīrieši sievietes sievas lomai novērtē jau pirms aicināšanas uz randiņiem. Ja lēmums negatīvs, nelīdzēs ne perfekta appuišošana 10 gadu garumā, ne bariņš bērnu, ne supermodeles cienīgs izskats. Viņiem ir citi kritēriji. Ja kāda par šo šaubās-paprasiet vīriešiem pašas.