Veģetatīvā distonija Smagā formā

Sirds ir pārbaudīta?

Pie smagiem simptomiem ir vainojams seratonīna trūkums smadzenēs, tur tiešām tikai AD palīdz. Bet nevar tikai paļauties uz zālēm arī, ir daudz jāstrādā ar sevi.

Tie mīti par AD ir pilnīgs sviests. Ja ārsti saka, ka vajag, tad nevajag nezin ko ieņemt galvā un domāt, ka gan jau iztiks bez. Kā jau teica, tas ir mazākais ļaunums, sadzīvot ar tiem simptomiem ir grūtāk. Ja jau tik smagi ir, tad labāk dzert antidepresantus.

Nu pazīmes ir dažādas - acu miglošanās realitātes zušana - nu it kā nekontrole esoso situaciju, it kā uz laiku pārstāj kontrolēt ķermeni, elpas trūkumi, bezmiegs,mošanās, paniskas bailes palikt vienam, bailes no nāves, krampji, sāpes, sirds skrien looti strauji, ka liekas ka apstāsies, asinsspiediens, bieža trauksme un iedomas par kaut ko-bailes utt.
Paldies, ka padalaties :)
Man pašai ir/bija vieglā formā ši slimība, citreiz vēl uznāk... bet nu es ārstējos kādu laiku ar homeopātiju, pēc tam vnk dziednieks palīdzēja, sevis izzināšana, cenšanās kontrolēt savu prātu, atrasties pozitīvā vidē, nomierinoša mūzika, tā kā vīrietis tam īpaši netic, tad vēršos šeit :)

Mincis - visas manis nosauktās pazīmes ir VD, tikai ne katram tās izpaužās. Mana mamma ar to slimoja. Bailes nomirt, balsis, murgi, tie visi pazuda pēc antidepresantu izdzertā kursa (dzēra 3 mēnešus un viss). Palika tikai drebuļu lēkmes un bailes iziet no mājas. Ar laiku mamma pārlauza sevi un bailes iziet sabiedrībā pazuda. Tagad vēl cilvēku pilnās vietās viņai sāk trīcēt kājas un svīst plaukstas. Lēkmes laikā viņa dzēra lexotanil, anaprilinu un sūkāja validolu. Vēl pie sevis kā pantiņu murmināja "Es neesmu slima, man nekas nekaiš, man ir labi, es nepadošos". Tā arī ar gribasspēku viņa samazināja lēkmju biežumu, stiprumu, līdz lēkmes pazuda. Bet viņa katru dienu jūt, ka tā lēkme kaut kur iekšā sēž, ka nedrīkst atslābināties un ļauties. Bet apmēram 3 gadu laikā no pilnīga grausta viņa atkal irkļuvusi mierīga un pašpārliecināta sieviete. Vēl man ir draudzene, kura 8 gadus cīnās ar VD. Viņai ir tikai sliktuma lēkmes. Katru dienu. Viņa dzer saujām zāles, citu par citu stiprākas un lēkmes izraisa vairāk pieradums pie zālēm. Draudzenei nav spēka ar slimību cīnīties, viņa saprot, ka ir atkarīga no zālēm, bet nevar no šis atkarības atbrīvoties. Traki.:-(

Samia- nu man patika daudzi citati un tiesam lika aizdomaties un visu lava sakartot pa plauktiniem :) vai tev negativas atsauksmes par so gramatu?
ir ari cali kas slimo ar VD ka piemeram mans bralis.mums kka tas iedzimis :( vaji nervi vai ari visu par smagu uztveram :)

Vel stingri iesaku izlasit A.Kurpatova gramatu UZVEIKSIM ASINSVADU VEGITATIVO DISTONIJU.ta ir loti laba gramata las tiesam spej daudziem palidzet.

Prieks par tiem, kuriem ir palīdzējusi šī grāmata.

Hm, bet vispār par VD čaļiem nebiju dzirdējusi. Ir depresijas, neirozes un viss kas, bet VD nē.

Vel stingri iesaku izlasit A.Kurpatova gramatu UZVEIKSIM ASINSVADU VEGITATIVO DISTONIJU.ta ir loti laba gramata las tiesam spej daudziem palidzet.

Es ar so slimoju nu jau kadus 7gadus.sakuma bija traki un ari domaju vai vispar jega ta dzivot,katru dienu ludzos kaut viss tas parietu.bet tad gaja laiks,saku lasit informaciju par so visu un stradat ar savu prati un nu jau ir daudz maz ok.ir simptomi kas joprojam ir ikdiena un traice bet tadas lekmes jau ir reti.kad uzak lekme es esmu iemacijusies ar to tikt gala.viss ir musu pratos.man ari bija antidepresanti bet nevienu tableti ta ari neizdzeru.ik diena bija un ir tim daudz ko darit,ka savam pratam pareicu ka man nav laika ucinaties un telot slimo. :D ta teikt nacas samierinaties.kadi tiesi ir vina simptomi?

Nu man ,piemēram, ir sajūta,ka nevaru norīt gaisu vai arī gribas vilkt dziļas elpas vairākas reizes pēc kārtas. Nepatīk ilgi stāvēt rindā veikalā, sāku nervozēt, galva griežas un gribas pamest veikalu. Sirds reizēm sāp (uztraukums), citreiz liekas,ka sirds pa muti izlēks laukā :D
Sākumā vispār bija traki, nezināju,kas ar mani notiek, domāju,ka atslēgšos, bet tagad esmu mazliet iemācījusies to kontrolēt. Man palīdz stipra mentola košļene! Bet jā - ja esmu uztraukusies vai sanervozejusies ,tad visa mana vēsā domāšana aiziet pa pieskari :D
Divus mēnešus dzēru Nervostrong - paliku ļoti emocionāla, varēju sākt raudāt par jebko :D Pie ārsta neesmu tā īsti bijusi par šo, antidepresantus negribu dzert, bet vajadzētu aiziet pie doka gan.
Nemaz nebiju iedomājusies,ka tik daudziem šī kaite piemīt, man darbā vien 4 kolēģiem ir. Ir vieglāk,ja vari apmainīties viedokļiem un izrunāt visu,kas interesē .

Protams, kādu STOPSTRESS vai tml lietot ikdienā.

Ko tādu arī spēj ieteikt tikai tas, kurš nesaprot, ko nozīmē ļoti smagas VD lēkmes. Visas šīs zāles ir kā čurūdeņi. Ja palīdz, tad nav runa par smagām lēkmēm.

Jo tas cilvēks sāk runāt jau par pašnāvību, ka nespēj dzīvot tā....

Pašnāvība??? Wtf? Cilvēks tieši ļoti paniski baidās no nāves, nevis vēlas izdarīt pašnāvību.

Izārstēt VD nevar. Pat, ja cilvēks ārstējas, strādā ar sevi un simptomi pazūd, tad VD vienalga iekšā sēž un pie lieliem pārdzīvojumiem vai regulāra stresa var izlīst laukā.

Un bez antidepresantiem smagu distoniju neizārstēt + ik pa laikam trankvilizatori tik un tā nepieciešami. Un, ja kāds psihologs vai psihoterapits apgalvo, ka jāgriežas pie viņa, jo var palīdzēt, tad tas ir fufelis. To var tikai vieglos gadījumos. Ļoti smaga pieredze man ar vecomammu, mammu, mani un meitu - mums tas paaudzēs. ļoti smagā formā. Līdz ar to mums ir arī savācies paziņu loks, kas no tā cieš. Taču, ja Tavs draugs nevēlas lietot zāles, tas nozīmē, ka tik smagi nemaz vēl nav, jo smagā gadījumā cilvēks ir gatavs uz JEBKO.

Kas skaitās trakākās pazīmes?

Vai tad daudzas pazīmes, ko tu uzskaitīji vispār ir pieskaitāmas pie veģitatīvās distonijas?

Murgi naktīs un ātri skrienoši tēli gar acīm, kad liekas, ka tūlīt zaudēsi prātu? Tumsā dzirdi visas dienas sarunas vairākās balsīs un vienlaicīgi?

Tas gadījumā nav jau pie šizofrēnijas vai kā tāda?

Esmu pieredzējusi to, ka ar gadiem lēkmes paliek arvien smagākas un smagākas. Pēdējā bija vistrakākā, pēc kuras mamma sāka nopietni ārstēties - līdz tam viņa tikai periodiski dzēra magniju, sportoja, utt, jo lēkmes bija ļoti, ļoti retas (reizi pāris gados). Pēdējā viņa tiešām izjuta nāves briesmas, likās, ka nu ir viss, cik viņa stāstīja, bija sajūta, ka "atņem" rokas un kājas (nejūt, nevar pakustināt).
Nākamajās naktīs tas izpaudās ar to, ka viņai bija bail iet gulēt, jo lēkme var uznākt. (Kuras, starp citu, viņa vakaros arī sāka just, ka nāk)

Nu ja ir tik briesmīgi, tad antidepresanti tiešām ir 137869309x mazāks ļaunums, nekā sadzīvot ar šiem simptomiem. Dažreiz tomēr jāizvērtē, vai labāk dzīvot tā, kā ir, vai tomēr izmest no galvas tos "ko ārsti jums nestāsta" pesteļotāju murgus par medikamentiem, un sākt tos lietot.
Jaunākās paaudzes antidepresanti ir kvalitatīvi, ārsts piemeklēs īstos, nebūs ne blakņu, ne problēmu.

No kā viņam tā VD ir? Jo parasti jau laikam ir tā, ka šī slimība rodas kaut kāda ilgstoša stresa, pārslodzes vai pārdzīvojuma rezultātā.
Man arī ir VD, bet ne tā, ka smagi, slikti paliek, ja ir stress par kaut ko. Līdz zāļu lietošanai neesmu vēl tikusi, pa laikam palietoju nervostrong vai ko tādu. Nebūtu nekas pret lietot arī recepšu zāles, bet līdz tām jātiek. Tāpēc jautājums- cik ilgā laikā jums ārsts šo diagnozi uzstādīja? man liekas, ka tur vajadzīgi neskaitāmi izmeklējumi, lai līdz tai tiktu, t.i., visādi izmeklējumi, lai izslēgtu visas citas slimības.

Kas skaitās trakākās pazīmes? Bailes no nāves, sajūta, ka tūlīt nomirsi, ķermeņa reakcija kā infarkta gadījumā, nekontrolējams drebulis un krampji? Bail iziet no mājas? Bail atvērt mājas durvis? Murgi naktīs un ātri skrienoši tēli gar acīm, kad liekas, ka tūlīt zaudēsi prātu? Tumsā dzirdi visas dienas sarunas vairākās balsīs un vienlaicīgi? Lēkmes, kas atkārtojas vairākas reizes dienā? Ja jā, tad ir traki. Bet no tā visa var tikt vaļā.

Tad tā tiešām varētu būt VD. Pamatā vajadzētu lēkmju laikā likt viņam saprast, ka nekas dzīvībai nedraud. Es pat iepirktu homeopātiskos graudiņus, kas domāti imunitātes stiprināšanai/nervu nomierināšanai, un lēkmju laikā dotu, sakot, ka palīdzēs, ka tūlīt pāries. Tīri placebo efektam. Kopā skaitītu pulsu un elpotu. Brīdī, kad viņš sāk satraukties, sirds sāk sisties ātrāk, tad arī reāli var justies slikti tīri fiziski, kas visu pasliktina. Protams, kādu STOPSTRESS vai tml lietot ikdienā.

ctn - jā izjūt. :( Paldies par padomu! :)