Valdonīga sieviete

Nu, valdoniiga, jau pateikts vaardaa,ka taa kas valdiit grib. ha, man arii teikusi ka taada meedzu buut. Tapec jau uzreiz nav slikta, bet nu taadu sievieti jau par labu nenosauksi. Tad jau labaak esmu valdoniigaka, nekaaa nav man viedoklis un esmu kaa lupata.

Nordic Bell, nu ir starpiiba, vai masina ir pielaadeeta ar kravu, ko arii parasti var redzeet, vai tantei vienkarsi bail :-D

Manā uztverē valdonīgums nav pozitīva īpašība.

Es to nesaistu ar mērķtiecību vai iekšēju spēku, bet gan ar uzkundzēšanos, pārlieku apkārtējo cilvēku kontroli.

Pirmais, kas man nāk prātā dzirdot "valdonīga sieviete", ir mana māte. Un varu teikt, ka valdonīgums dzīvē nav nekas ne patīkams, ne vajadzīgs.

Vissmieklgkais ir tad kad tāda paņem sev atbilstošu lupatveida vīrietīti un pēc tam sūdzas ka gultā uz viņas aicinājumiem viņu iegūt tāds velk ārā no spilvena apakšas straponu un bāž to sev kādā no caurumiem ar tekstu ķipa - es nemāku, bet atdoties - to gan - labprāt.

Ja mani tā nosauktu, man būtu lielāks WTF par "sieviete", nevis par "valdonīga".

Par to, vai domāts kā apvainojums vai kompliments - figviņzin. Tepat jau var redzēt, ka dažādi cilvēki to saista ar atšķirīgi vērtējamām īpašībām, tā ka var būt visādi.

Vēl domāju, ka šis ļoti saistās ar dzimumstereotipiem, ka sievietēm būtu jābūt klusām un maigām. Arī šajā pašā diskusija daži komentāri tādi, ka sievietēm nepiedien valdonīgums (nevis, ka tā būtu vienlīdz slikta īpašība gan vīriešiem, gan sievietēm).

Savu gribu neuzspiežu, bet tieksme pavēlēt man ir un noteikt kaut ko patīk gan, bet tāpēc es neuzskatu, ka tās ir sliktas īpašības, jo tā nedaru visur, kur vien iespējams, bet gan kur nepieciešams

O, šim piekrītu.

Ikdienā jau bieži kāds kaut ko pajoko. Neuztvertu nopietni visticamāk. :D Man kolēģis piemēram regulāri joka pēc saka "..., Tu nu gan dod!" :D Tas jau nenozīmē, ka kaut ko dodu. Kaut ko neparedzamāk izdaru un tad šim ir ko iesmiet, lai ikdienas rutīna nebūtu tik garlaicīga.