Lai sevi pasargātu no neforšām emocijām, apzināti un tīši sevi reiz atklāju tikai vienai Cosmo dāmai. Pirms miljons gadiem. Diemžēl, diemžēl, diemžēl tā ļoti siltā un visnotaļ iedvesmojošā "saskarsme" kaut kur pa ceļam vienā brīdī ņēma un nomira, bet stāsts par to, ka sava iekšējā mieriņa dēļ esmu priecīga, ka aprobežojos tikai ar vienu personu.
Man nav paranojas, nav, ko slēpt, bet man negribas, lai durvis atvērtas visu dubļainajiem zābakiem. Draudzēties ir forši un vajag, ir bijušas reizes, kad tu ar kādu komunicē un liekas - ai, cik forša, varbūt tomēr jāsamainās ar info. Bet tad Tu tā pasēdi, padomā un - ai, gan citreiz.
Tad nu visa šī paladziņa esence ir - dalies ar saviem personas datiem saprātīgi, tad nebūs jadusmojas um jāvainojas. It kā īzī.