Sveikas! Tā nu ir sanācis, ka esmu palikusi uz kādu laiku bez sava vīra blakus,ārzemēs. Nav apkārt ne draugu, ne radu. Iekšā tāds tukšums, ka nerodu sev mieru, ńemot vërā ka esmu dvīnis un ienīstu vientulību. Kā novērst domas? :-/:-/
Protams,tikai tāpēc,ka otrs cilvēks pietrūkst,uzreiz nozīmē,ka nav savas dzīves un esi atkarīgs no otra. :-D:-D:-D
Es labāk esmu kā suns,kurš pēc otra cilvēka ilgojas un skumst nekā cilvēks,kurš neizjūt to.|-)|-)|-)
Es neuzskatu, ka tas ir no vecuma atkarīgs,katrs mēs jutām, domājam savādāk.Kāda ir emocionālāka,kāda mazāk emocionāla,bet tādēļ jau nav uzreiz jāsauc citas pa suņiem :-/. Pa ko viena pārdzīvos, pa to cita domas, ka nu kas tur tāds. Un otrādi.