Zemāk valstij jau nav kur krist

Tā vien izskatās, ka daļa cosmo lietotāju ar matemātiku ne pārāk labi (pāris centi), jo cenas pieaugs ne tikai kaitīgajiem produktiem, bet visiem, kuru sastāvā ir sāks vai cukurs. Cilvēkiem, kas izdzīvo no minimālās algas tas būs briesmīgs cirtiens budžetā.

Un dažas te dzīvo sapņu pasaulē, kur palielinot akcīzes nodokli uzņēmēji sāks ražot veselīgāku pārtiku.. Godīgi - kādas narkotikas jūs lietojat, ja nav noslēpums? Vai varbūt antidepresantus, garastāvokļa stabilizatorus? Realitātē tiks izmantotas citas ķimikālijas.

Valdība rada budžetā caurumus ceļot sazin cik dārgus tiltus, īrējot no privātpersonām zemi par miljoniem, kur atrodas valsts ēkas, izdevumi "gaismas pilij".. un pēc tam , kad atrodas mīnusā viņi meklē kā no iedzīvotājiem ,kas tā jau dzīvo neapskaužamos apstākļos, izspiestu vēl kaut ko. Tās nav rūpes par iedzīvotājiem. Tās ir idiotisma sekas.

Jūs izklausāties tik pat realitāti ignorējošas kā mūsu valdība/ministrija :-( .

nam nam, saali tu gadaa pakaas peerc tik maz, ka i nepamaniisi (vieniigais jautaajums, vai saali kaut kur liellopu audzeeshanaa masveidaa neizmantoja? Kaut kaa shkjiet, ka jaa), cukuru gan, ja taisi pati ievaariijumu. Taa ka es netaisu, es gadaa peerku labi ja 3 cukura pakas.

Par naatrija glutomaatu nav viennoziimiigas atbildes, ir tas kaitiigs, vai nee. Saals paardozeeshana gan viennoziimiigi ir kaitiiga.

Japaanaa naatrija glutomaatu namamaates peerkot veikalaa pacinjaas un berot klaat zupai, un jau dekaadeem ilgi. Tas netraucee vinjiem lepoties ar vienu no garaakajiem dziives ilgumiem pasaulee.

Man liekas, ka viņiem kaut kā jāizsijā tās lietas. Ok, par pārsālītajām un pārsaldinātajām lietām, jā. Bet, piemēram, tas, ka tīro cukuru, sāli viņi ņem pie dziesmas, man galīgi nepatīk. Kur tur ir tā doma, kas tad šajos produktos ir tik mega neveselīgs? Nav jau nu gluži tā, ka visi kaudzēm ēd cukuru vai sāli.

Bet es personiigi uzskatu, ka tas buus stimuls razhotaajiem un importeetaajiem piedomaat pie produktu sastaava.

Viņi liks vairāk garšas pastiprinātāju - nātrija glutamātu.

Alexxa +++
Komentārus īsti nelasiju,bet pēc pēdējās lapas noprotu,par ko ir vairākums.
Nepatīk man šīs jaunais "risinājums".(t) Pēc šī,es pat nespēju iedomāties cik vienveidīga pārtika būs jālieto uzturā lielai cilvēku daļai. Te nevar runāt par- taisi pats savu našķi mājās,vai izvēlies eko produktus.. Ja naudas nav,tad tās nav. Jūs ko? Domājat ,ka labprātīgi tiek izvēlēti lētākie(tātad arī "neveselīgākie") produkti? Pērk to,ko var atļauties! Ja 2 cilvēku ģimene(kas izvēlas akcijas preces,pērk sojas desu,skābo krēmu(nevis krējumu,kas ir ievērojami dārgāks),augu tauku paciņas(nevis sviestu,vai vismaz margarīnu)..),vidēji nedēļā tērē 20-30eur pārtikai,tad pēc šīs sistēmas,ģimene produktu sarakstu saīsinās,taču izdevumi pieaugs.

VM vēlētos akcīzes nodokli trīskāršot, ne tikai dubultot

-Algu gan neviens nedomā divkāršot,vai trīskāršot;-)

Alexxa, tie pāris centi neatrisnās neko , nu godīgi ko Tu vari nopirkt par 0.50 centiem mēneša griezumā ?
Un jā es zinu kā dzīvo mazturīgo ģimenes....

Es nedaudz aizstāvu uzņēmējus, jo manuprāt tie būtu vairāk jāatbalsta, nevis jāmeklē iespēja kā iegriezt.

Un ar so karogu rokaa, luudzu, uzstaajies naakamreiz, kad tiks apspriests jautaajums par minimaalaas algas celshanu - tas uznjeemeejiem "iegriezh" veel vairaak, nekaa kaut kaada akciize!

Uznjeemuma nomelnoshana toreiz ar cepumiem taa bija, jaa, BET sacelts tika pamatiigs troksnis, un rezultaataa transtauki no cepumiem tika aizvaakti shaa vai taa.

Profesors apgalvoja, ka cepumos transtauku daudzums paarsniedz kaut kaadu ES normu (taa nebija), bet transtauki tur bija.

Gurri1, cik atceros, mzliet pamainiija recepti, un saaka likt klaat citas taukvielas slikto vietaa.

«Cepumiem ir dažāda cenu amplitūda – ir gan ļoti lēti, gan dārgi cepumi, bet ne vienmēr cena nosaka cepumu kvalitāti,»
shis ir citaats no http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/patiesiba-par-veikala-noperkamajiem-cepumiem-260368/

Taa ka, ne obligaati shii akciize dramatiksi ietekmees cenas, jo, galu galaa, taa jau ir - ar lielaaku cenu saruks pirkt gribeetaaju skaits. Taatad, razhotaaji/importeetaaji/tirgotaaji atradiis risinaajumus, kaa to cenu saglabaat daudz maz ieprieksheejaa liimenii.

57days, toreiz nekas netika risināts saistībā ar selgas cepumu sastāvu, jo tā sastāvā nebija tāds kādu dāņu zinātnieks bija minējis, tā bija totāla uzņēmuma produkcijas nomelnošana, to es labi zinu, un nevajag lūdzu teikt kaut ko citu.
Par pārējiem produktiem, es nedomāju, ka sastāvs diži mainīsies, jo pirmkārt jau nu cik Tu vari būt drošs un apgalvot, ka produkts satur to un to, patiesībā 100% neviens nevar būt pārliecināts, ja vien nenoņem paraugus un nepārbaudi, bet kura interesēs tas ir un kurš to sponsorēs, tātad varam tikai uzticēties ka marķējums atbilst produkta faktiskajam stāvoklim. Es tikai saku, ka šī nodokļa celšana, tāpat kā transporta nodokļa ieviešana un nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, ir valsts budžeta robu aizpildīšana un valsts reālās situācijas atspoguļošana, nevis mēģināšana uzlabot sabiedrības veselības stāvokli, lai sāk ar sevi, parāda savu fantastisko figūru un rada piemēru sabiedrībai, ka jādzīvo veselīgi, nevis ar lielu guzu tagad runā par nodokļu celšanu desai vai čipsiem. Es nedaudz aizstāvu uzņēmējus, jo manuprāt tie būtu vairāk jāatbalsta, nevis jāmeklē iespēja kā iegriezt. Un pēcāk paradītu Eiropai cik fantastiski pildās budžeta ieņēmumi, bet tas nekas, ka valsts situācija ir diezgan bēdīga, ka ļoti daudzu ieņēmumi ir zem katras kritikas.

Diez vai tas būs stimuls piedomāties ražotājiem pie sastāva.
Domāju, ka valstij ir problēmas ar naudu un tādēļ jau sāk ķerties pie nodokļu palielināšanas, pašam Belēvičam ar izskatās, ka ir diezgan liels liekais svars, vai tas viņu atturēs no neveselīgs pārtikas?
57 days kā Selgas cepumos tika atrisināta transtauku problēma?

Alexxa,
akciizes nodoklja piemeeroshana vai nepiemeeroshana nav risinaajums maznodroshinaato gjimenju probleemaam.

Bet es personiigi uzskatu, ka tas buus stimuls razhotaajiem un importeetaajiem piedomaat pie produktu sastaava.

Palmu elljai (ko taas razhoshana nodara videi un litoshana - tava beerna veseliibai, palasi pati) IR alternatiivas, kaut vai Latvijaa razhota rapshu eljlja. Luuk tev, papildus darba vietas truuciigo beernu mammaam un teetiem.

Kameer razhotaajam netiek uzlikts papildus stimuls izmantot citas sastaavdaljas, kaapeec censties?

Kaa daanju zinaatnieks saceela breeku par transtaukiem Selgas cepumos, taa razhotaajs aatri vien situaaciju atrisinaaja. Palika Selga daargaaka? Domaaju, ka nee.

Vientiesiigaa es atljaushos turpinaat uzskatiit, ka tas ir kopumaa pozitiivs leemums.

Pilnīgi normāli, pie reizes varbūt samazinās aptaukošanos, kas ir īpaši raksturīga sievietēm un meitenēm.

Homoseksuāļiem būs tiesības, bet citiem nav tiesības aptaukoties un nodzerties? Kā tad tā?

Lasu un brīnos. Paēdušam viegli runāt.

Jūs visāpār esat dzīvē redzējušas, kā dzīvo tiešām mazturīgas ģimenes? Ko viņi ēd un cik bieži tiek pirktas tās šokolādes un citi našķi?
Tie, kas ikdienā ēd čipsus un šokolādes, ir bērni no ģimenēm, kuru makos šie centi, ko būs jāmaksā vairāk, neko nemaina. Taču tiem, kam čipsu paka vai šokolādes tāfelīte ir svētki, šie svētki būs vēl retāk. Mājās gatavots kārums nav nemaz tik lēti. Te jau teica - 4 kinderolu apjoms. Jūs maz stādāties priekšā, cik daudzi bērni tās kinderolas 4 pat pa gadu nedabū? Un tai mazajai dvēselītei tos čipsus un šokolādi neaizstās mājas saldumi - viņš redz, ka kaimiņu bērnam tas ir un viņam arī pa reizei gribas būt kā visi.

Arī mazāka cenu starpība starp, kā šeit teica - plastmasas desu - un desu ar gaļu, nebūs motivācija šīm ģimenēm pirkt kārtīgu desu. Viņi taupa katru centu, jo no tā minimuma, kas ir, ir jāsamaksā rēķini, jāskolo bērns un vēl jāēd. Viņi arī ir tie, kas pērk pašus lētākos un bieži vien nocenotos produktus, citādi ēst vispār nebūtu ko. Jā, jā, ir resni arī bērni no nabadzīgām ģmenēm, bet tas ir tāpēc, ka viņi ar to mazumiņu, kas ir, neprot ēst pareizi. Bieži vien vakariņas sastāda tādas lietas, kā kartupeļi ar miltu mērci vai putraimi ar ceptu speķi, zupas, kas par zupām saucas, jo tajās peld trīs kartupeļi, rīvēts burkāns un apskrubināts tas, ko veikalā sauc par vistas ragū, bet gaļas faktiski nav. Ar tādu ēdienkarti arī neko veselīgs nebūsi.
Līdzīga ēdienkarte ir daudziem pensionāriem, kuri arī nevar atļauties neko normālu jau tagad. Sāls un cukura cenu kāpums viņiem liks ēst vēl mazāk un vēl sliktāk. Tā, ka tā vietā, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, situācija paliks tikai vēl sliktāka.

Te pieminēja veselīgo našķu gatavošanu. Es ar to periodiski nodarbojos - dārgs prieks..

nelasiju diskusiju, bet shis iekrita aciis un tas nav leets prieks, nu nav...

Zigfrīdiņ, palasi(paskaties filmu) Ayn Rand "atlas shrugged", tev patiks. Ja tev, protams, pārāk netraucē tas, ka viņa ir ebrejiete :-D

Valstij, manuprāt, nav jāmēģina ierobežot mans cukura un sāls patēriņš ikdienā..
Pat ja precei ir neliels uzcenojums.. sasummējot produktus kopā.. atšķirību pie kases var sajust, sevišķi, ja mēnesī nepelna tūkstošus..

Te pieminēja veselīgo našķu gatavošanu. Es ar to periodiski nodarbojos - dārgs prieks..

Nu, bet varbūt būtu vērts opreģiļitsa un bļaut, tā teikt vienā politiskā virzienā- gribat mazus nodokļus, tad negaidiet neko, izņemot pašu minimālāko servisu no valsts un maksājiet gan par izglītību, gan veselības un veco ļaužu aprūpi, gan ceļiem, gan visu pārējo. Ja gribat pilnu servisu no valsts, tad nāksies vien maksāt nodokļus

Es esmu ar mieru! Un par 100% esmu pārliecināts ka ja tā tiešām notiktu viss Tevis nosauktais maksātu tik cik tas patiešām maksā - vismaz par procentiem 50 lētāk.

Ārvalstīs nereti novērots, ka preces pēc derīguma termiņa lielveikalu tuvumā tiek novietotas kādā noteiktā, cilvēkiem pieejamā vietā.

Bet dala gadijuma, tomer sie konteineri ir aiz zoga, ar uzliktu atslegu un pat strada apsardzes darbinieki. jo nav atlauts preci atdod ta vienkarsi, diemzel...
Viennozimigi varetu veidot izmainas, lai sis preces nonaktu tiem, kam tas nepieciesams.
Es zinu, ka ir viesnicas, kuras ar parpalikuso partiku, gatavo edienos trucigajiem, nevis met ara, ari lieliski.

Tu tik loti ieciklejusies uz tam nocenotajam precem, it ka lielako ties visi tik tas preces izveletos. mauprat, ta nemaz nav.

Kādēļ lielākoties visi? Tā es neteicu. Izsaku viedokli, ka labāk preci, ar iztecējušu termiņu nest uz brīvi pieejamiem konteineriem, ne tirgot līdz pēdējam pa naudu. Ārzemēs šo praksi pielieto. Manuprāt, forši.

Ārvalstīs nereti novērots, ka preces pēc derīguma termiņa lielveikalu tuvumā tiek novietotas kādā noteiktā, cilvēkiem pieejamā vietā.