viena no pirmajām netaustāmām vecāku dāvanām mazajam
Tieši tāpēc arī ir tā vēlme ielikt vārdu, kas nav katram otrajam.
No otras puses, ja jau sen, sen ir izsapņots konkrēts vārdiņš, tad jāliek, un vienalga, ka citi arī liek. Vai arī, ja meitu grib nosaukt par godu omītei par Annu - arī vienalga, ka ne viņa vienīgā Anna visā Rīgā būs.
Vienīgais no tādas praktiskās puses - man rados ir daudz cilveku ar vienādiem vārdiem, kādas vismaz 5, pieņemsim, Ilzes. Tad, ja mamma sāk stāstīt kaut ko, kas Ilzei dzīvē jauns, man viņa jāaptur un jājautā - kurai Ilzei? Tā tāda vienīgā neērtība no praktiskās puses :)