Ja tas ir ieildzis jau 3 gadus, domāju, ka tas ir jau pa nopietno. Un, ja pa nopietno, tad, diemžēl,i mūc prom. Palīdzēt nevar ne tu, ne draugi, ne radi. Jāmeklē speciālista palīdzība.
Man draudzene tikko izšķirās no tāda. Kopā bija 5 gadus. Otrajā gadā uzzināja, ka viņš spēlē jau 4 gadus. Arī neko nemanīja, pamanīja tikai tad, kad sāka mistiski nauda zust, tad itkā tādās ģelās , tad tādās un tiri piri. Gribēja šķirties, bet pieteicās bērniņš. Viņa cerēja, ka vismaz bērna dēļ viņš izbeigs spēlēt. Piedzima bērniņš, bet nekā. Pēc 2 mēneši izšķirās. Iedomājies, pat bērna dēļ viņš nevarēja beigt spēlēt. Draudzenei sataisīja nenormālus(!), paņēma kredītus uz viņas varda, lai tikai uzspēlētu. Protams, kurus viņš neapmaksāja, pašai viss bija jāmaksā. Pagāja pusgads. Šis saka, ka ir mainījies, ka nespēlē vairs, grib ģimeni atpakaļ. Draudzene cerēdama, ka tiešām tā tas ir, aizgāja atpakaļ pie viņa, jo nu taču mīl joprojām. Pagāja nedēļa, pirmā alga nospēlēta. Spēlmanis raud, lūdz piedošanu. Draudzene notic, cer, ka viss mainīsies un pie dod. Un tā uz riņķi kaut kādu gadu. Saprata, ka nemainīsies un nesen aizgāja projām no viņa pavisam. Tā kā traki , uzmanies. Ja tas ir tā pa nopietno spēlmanis, mūc prom, nav jēgas, zudis cilvēks. Bet ja tikai sākums, varbūt vēl var kaut ko darīt. Bet nu 3 gadi ir daudz. Man ļoti žēl.