Svešas naudas piesavināšanās

Mademoiselle!
Šad tad pēc šādiem izgājieniem ļoti gribas pārtraukt ar viņu kontaktēties, bet jāatzīst, ka citos jautājumos (kas neskar naudu) viņa ir ļoti jauks un sirsnīgs cilvēks. Viņai ir vairāki plusi, kas tomēr atsver šo diezgan pamatīgu mīnusu, tāpēc joprojām šad tad tiekamies.

Un Lollipop arī pareizi uztvēra tēmu.

Jā, dažas no jums (Elizabete., agnesiite, fluffi) uztvēra pareizi manu domu-tēma bija nevis par pamīšus izmaksāšanu, bet meitenēm, kas pašas ierosina kaut kur aiziet un tad uzskata, ka draudzenei jāizmaksā (jo pēc "aizņemšanās" naudu negrib atdot, jo naudas nekad nav).
Un nē, tā nav pusaudžu tēma-runa ir par pieaugušiem, strādājošiem cilvēkiem.
Jūtos, kā tādu parazītu magnēts :-D

Ieejam kafūzī, es samaksāju rēķinu, bet viņa pēc tam sēž ar čeku un atrēķina savu daļu.

Mēs ar draudzenēm arī tā darām, mums tas liekas ļoti ok :D

Manai labākajai draudzenei ir tāda draudzene, kurai pielīp svešas lietas. Piemēram, līst lietus un tā sieviete paprasa aizņemties lietussargu, lai varētu tikt sausa mājās. Pēc tam mana draudzene savu lietussargu nav redzējusi. Tas pats ar cimdiem, virtuves piederumiem u.c. lietām. Arī naudu viņa nemeta kopīgām izklaidēm, jo vienmēr nebija skaidras naudas, jo "visa nauda ir bankas kartē, pārskaitīšu tev to vēlāk". Draudzība pārtrūka pēc tam, kad šī sieviete uztaisīja palielu Avon pasūtījumu un paņēma preci ar tekstu "samaksāšu tev rīt". Mana draudzene vēl 2 mēnešus vajāja viņu pa visu pilsētu un soc.tīkliem, kamēr beidzot viņas vīrs parādu samaksāja.
Man vairāk krīt uz nerviem mana draudzene, jo viņa sīkumaini atdod naudu līdz pēdējam centam. Ieejam kafūzī, es samaksāju rēķinu, bet viņa pēc tam sēž ar čeku un atrēķina savu daļu. Tāds grāmatvedes sindroms viņai.

Lasu un domāju, cik labi, ka man nav šādu paziņu :D

Jaunās paaudzes jaunie tikumi? Nav nācies ar to saskarties. Ja sanācis aizņemties, vienmēr atdotu, kaut pa daļām katru mēnesi, ja lielāka summa.

Draugiem, radiem nav žēl ne izmaksāt, ne ko. Bet manuprāt, te runa nav par izmaksāšanu pašu vai to, ka žēl naudas, bet to, ka cenšas uz citu rēķina uzdzīvoties. Fuj, cenšos ar tādiem nekomunicēt.

Bija viens tāds kadrs pazīstams- ja aizej uz Maķīti/Hesīti/picēriju, neko nepirks, bet tavus kartupelīšus vilks ārā. Palūdz ko nopirkt, un pēc tam nauda uz kartes/naudas nav/nevar izmainīt/vēlāk. Ja nopērc ko garšīgu, uzreiz klāt. Kad apēd, aiziet. Pīpē, pašai cigarešu nav. A kad pati nopērk cepumiņus, nolien stūrītī un nelien ārā kamēr tukšs. :D

Stipri lidzigi kaa wee. Gan esmu uzsaukusi gan man uzsauc. Nabadzigaka del paris euro neesmu.

fluffy, normāla tava paziņa :D Kāpēc vispār kontaktējies ar viņu?

Man nav problēma izmaksāt draudzenēm, nekad viena otrai naudu atpakaļ neprasām un neskaitām, kuras kokčiks bija dārgāks un cik kura kurai ir parādā.
Bet ir man viena paziņa, unikāls cilvēks. Nekad nestrādā un attiecīgi viņai nekad nav naudas. Katru reizi, ejot ballēties vai iedzert kafiju, demonstratīvi skaita kapeikas un saka, ka ņems "tikai tējiņu". Kad pasaku, lai liekas mierā un ka samaksāšu par viņu, klāt tējai uzreiz tiek pasūtīts vīns, deserts utt. :D No vienas puses nav jau žēl, to 10-20 eur dēļ nebankrotēšu, bet tā notiek katru reizi. Kad braucam pie viņas ciemos, viņai liekas tikai loģiski, ka atvedam visu līdzi - alkoholu, uzkodas, cigaretes. Ja braukšu pie viņas un neko nepaņemšu, visu vakaru būs jāgrauž 100 g liels siera gabaliņš un jādzer 1 krūzīte tējas :D

kādreiz bijušas tādas ''draudzenes'' , kuras aizņemās naudu/drēbes. tagad šīs meitenes ir mana pagātne :)

Man skolas laikos bija divas tādas draudzenes. Tā tāda interesanta lieta. Piemēram, pusdienu starpbrīdis, visi kā jau bariņos vai pa divi čupojas, aiziet nopirkt kaut ko garšīgu. Izdomāju, ko man vajag, bet draudzene blakām saka - nu jā, man arī gribas, bet nav šodien naudiņas, es tev rītdien atdošu. Kāda runa, protams, tu arī nopērc viņai to kāroto lietu un nemaz negaidi to naudu atpakaļ, jo sīkums taču. Nākamā diena, nākamais pusdienu starpbrīdis - atkal tas pats. Pēc laika sāk kļūt kaitinoši un apgrūtinoši :D
Ir tādi cilvēki, kuriem nekad nav naudas (tā vismaz viņi saka), bet uz kafejnīcu, kino vai jebkuru citu vietu viņi līdzi iet par spīti tam. Man tas nav saprotami, neuzticos tādiem cilvēkiem un cenšos no viņiem izvairīties.

Man nekad nav bijusi tāda problēma, ja kāda aizņemas naudu, vienmēr atdod līdz pēdējam centam (pat, ja saku, ka nevajag), nereti izmaksā man kaut ko vai uzcienā mani utt. Varbūt tiešām gluži vienkārši neaizdod naudu cilvēkiem, no kuriem jau iepriekš neesi dabūjusi atpakaļ aizdoto, kaut vai samelo, ka tev maz skaidra nauda vai ko citu :-)

Ja tev draugu lokā ir DAUDZ tādu meiteņu, pamaini draugu loku. Manu paziņu lokā tā nav un nekad nav bijusi problēma - tās reizes, kad kādam aizmirsusies nauda ir retas, un visas summas, kas lielākas par apm 1 kafijas vērtību tiek atdotas.

nav sanācis saskarties, bet varbūt nevajadzētu iet uz vietām, kur viss kaut ko maksā, ja kādai draudzene to īsti nevar atļauties? cik jums gadu?

Nezinu, manā paziņu lokā nav neviena tāda un pati arī tā nedaru.

un ja tiešām aizmirstas, tad atdod naudu..

++

Nav tādu situāciju. Vai nu viena otrai tiešām uzsaucam kādos svētkos vai maksājam pašas.
un ja tiešām aizmirstas, tad atdod naudu..

Neesmu saskārusies ar tādiem cilvēkiem īpaši. Bet ja kāds prasa aizdot, vienmēr rūpīgi izvērtēju, kam, kāpēc, cik daudz, utml. Lai izvairītos no liekām galvassāpēm, sekoju šim ieteikumam: ''Aizdod tik, cik nav žēl pazaudēt/uzdāvināt.''

Bet ja par nopietniem parādiem - neaizdodu, ja zinu, ka iespējams neatdos. Aizdodu tikai tiem, par kuriem esmu pārliecināta. Ģimenes locekļiem un tuvākajiem draugiem. Citiem, lai ņem sms kredītu.