Svešas naudas piesavināšanās

Mēs ar draudzeni regulāri viena otrai izmaksājam. Ne reizi nav nācies skaitīt, kura vairāk, kura mazāk, tas ir pašsaprotami - šoreiz nevari, nekas, nākamreiz uzsauksi man. ;)

Man tādu naglo draudzeņu nav. Ja vēlos, tad pati varu izmaksāt un neko atpakaļ neprasīt, bet uzmest lūpu tāpēc, ka pati piedāvāju apmaksāt un tad gaidīt pretī - nē, tā nedaru. Ja izmaksāju pēc pašas iniciatīvas, atpakaļ neprasu, jo zinu, ka draudzenei, piemēram, ar to naudu tā pašvakāk.. Bet viņa arī neraujas atdot. Bet sk. augstāk

Mums lidzigi. Tacu draudejoties vairak ka 35 gadus nekad nekad nesiatam cik otram ko izmaksajam. Nauda nak un iet, neesam krahabores kapeiku pisej.....

Ir vēl viens interesants cilvēku tips, sastopams starp abiem dzimumiem. Mūžīgi "nav naudas" un jāaizņemas visādiem ikdienas sīkumiem, bet cilvēks sev pērk visu tikai no luksus brendiem :D

Man ir viena draudzene, kurai nekad neatteikšu un pat pati piedāvāšu uzsaukt,ja nebūs naudiņa tajā laikā. Viņa mācās augstskolā un pašlaik patri nestrādā, bet esam draudzenes jau no sētas laikiem. un zinu, ka viņa arī nekad man parādu atpakaļ neprasītu, vienmēr uzsauks ja būs nauda utt. Bet šī laikam ir īpaša saikne- mēs viena uz otru naudu neskaitam :)

Ir otra draudzene, neuzsaucu nekad viņai, jo pati strādā. Bet ir bijušas reizes,kad aizņemas naudu no manis un tad jā sākās tēma par to, ka ieskaitīs vēlāk, ka tagad nav, tad neceļ klausuli utt, bet es ar viņu arī esam jau laiku pazīstamas un es nevaru neiedot tos euro, ja cilvēks pasaka,ka makā 2 euro, bet līdz algai vēl 2 nedēļas. Taču tiešām brīžiem jūtos tā,ka pašai savu naudu jāprasa atpakaļ, jo pašai jāsāk uz mēneša beigām vilkt galus kopā.
Bet es viņai nepārmetu, parāds vienmēr tiek atdots tikai ar pāris nedēļu nokavēšanos :D kā ir tā ir,laikam arī tādus draugus vajag.

Motivation
Nu tas notiek apmēram tā-ierosina, ka varētu aiziet kaut kur pasēdēt. Aiziet arī, pasūta visu ko-dzērienus, ēdienus un ne jau tos lētākos un tad saņemot rēķinu konstatē ka nav maka/skaidras naudas utt. Tad apjautājas-vai draudzene nevar samaksāt un viņa pēc tam pārskaitīs naudu draudzenei. Un pēc tam naudu nepārskaita. Ja tā ir viena reize, var pieņemt, bet ja šī metode tiek lietota ar apbrīnojamu regularitāti, tad nevilšus rodas sajūta, ka draudzene ir bezkauņa.

Tagad, kad visas draudzenes ir pelnošas patiesībā esmu novērojusi, ka tās, kas pelna mazāk ir dāsnākas, nekā tās, kas pelna vairāk.

Un īpaši šausmīga attieksme ir novērojama ar tām, kas pelna krietni vairāk.(2-3x vairāk par mani) Man pat nav patīkami ar tām meitenēm vairs sazināties, tāpēc izvairos no jebkādiem kontaktiem. Jo viņas pat tik daudz kā pakārtot tikšanās vietu man nespēj izdarīt, visu laiku man jābrauc pie viņām ciemos, vai jādodas tusēt kad viņām ir ērtāk utt. Bet kad man kaut ko vajag tad pirmā atruna -- naudas žēl, tas ir dārgi utt.
It kā jau forši cilvēki, reizēm palīdz kā neviens, bet reizēm, kad visvairāk vajag viņus -- ne ziņas ne miņas. Un vēl apvainojas, kad es atsaku viņu superīgajām ceļojumu vai spa idejām, norādot, ka man vienkārši nav tādu līdzekļu, jo nepelnu tik daudz naudas kā viņas.


Lai gan es visu laiku domāju, ka es vienkārši esmu tāds introverts cilvēks, tāpēc man ir grūti pieņemt no citiem tādu spiedienu uz manis :-(


Pati gan vienmēr cenšos piedomāt, vai mani plāni neradīs apgrūtinājumu draudzenēm, ja nav viņām tās naudiņas esmu ar mieru izmaksāt utt. bet pati gan uz tādu neparakstos, lepnums laikam jau.... Turklāt uzskatu, ka esmu pietiekami pieaugusi, lai varētu draudzenēm atteikt kādu pasākumu naudas trūkuma dēļ -- neesam mazās un neesam svešinieces... :-)

agnesiitee- tādi arī ir? :-D Ja tiešām bezkaunīgi prasa, tas jau atgādina centrāltirgus rajonu, kur prasa 20 centus ''autobusam''. Nezinu, neesmu kaut kā saskārusies ar tādiem cilvēkiem nekad, es pat nevaru iedomāties, kā tas ir- satiekamies un druška saka- davai, ejam uz restorānu, izmaksāsi man kaut ko? Nez kā tas notiek..

Motivation - ar tādiem īstiem draugiem tas ir normāli, bet ar tiem, kas bezkaunīgi pieprasa - nav gan :)

Man un maniem draugiem kaut kā nav iegājies katru kapeiku skaitīt/atdot/pieprasīt. Tie kokteiļi un kafijas un pusdienas taču ir dzīves sīkumi, ne jau man ledusskapi prasa pirkt :-D
Kaut kad braucām es, mans puisis un draudzenes puisis ar vienu taksi, skaidras naudas nav (ap 10 eur sanāca), manējais sak- aizejam, noņemšu, atdošu, nu tas draudzenes pusis tik jocīgi paskatījās- ''tak beidz, ko tu āksties!'' (no sērijas ''tiešām jocīgs esi?'') Man liekas, ka tā kapeiku skaitīšana vairāk tiem cilvēkiem, kam naudas vienkārši nav (un tas ir tikai loģiski). Bet ja es zinu, ka kādam no maniem draugiem švakāk ar naudu, tad protams, ka nekad neļautu man kaut ko uzsaukt, pat ja tiešām tas maks būtu aizmirsies.

sekoju šim ieteikumam: ''Aizdod tik, cik nav žēl pazaudēt/uzdāvināt.''

+++
No draudzenēm parasti negaidu un bieži vien piekodinu, lai naudu atpakaļ neatdod.. parasti jau aizņemas, kad ir materiālas grūtības.. un ja man nepieciešamā summa ir pa kabatai, kāpēc gan neizlīdzēt?

ir vnk tāds cilvēku tips.
vispār jau ļoti reti tā nekaunīgi prasa,ko izmaksāt. parasti jau gadās,kad draudzene pasūta sev koteili un nākamajam nav nauda un tad citreiz izmaksāju ,vai arī vnk aizeju ,kur ir laimīgās stundas un otru bezmaksas kokteili atdodu viņai.
vienai paziņai gan ir sindroms-atdod maz vai visu savu garderobi, tad gan nav īpaši patīkami,kad nāk ciemos,jo jau viss atdodamais ir atdots un kad ierauga jaunu kleitu,tad paprasa -nevari atdod šo vai līdzīgu? brīdī,kad šī meitene vēl pelnīja vairāk nekā es likās pavisam nekaunīgi:D vienu reizi pat piedāvāju aizvest uz veikalu,kur uz akciju varēja nopirkt drēbes arī par 3 eur, 5eur,bet ja cilvēkam nav īpaši aktuāli tērēties,tad arī viņš neizrāda nekādu interesi par šo visu:D vispār viņai jau kādas 3 jaunas kleitas uz dzimšanas dienām esmu nopirkusi:D

57 days uzrakstīja precīzi manas sajūtas un emocijas. Ne jau naudas žēl, bet ir sajūta, ka mani izmanto.

Man tādu naglo draudzeņu nav. Ja vēlos, tad pati varu izmaksāt un neko atpakaļ neprasīt, bet uzmest lūpu tāpēc, ka pati piedāvāju apmaksāt un tad gaidīt pretī - nē, tā nedaru. Ja izmaksāju pēc pašas iniciatīvas, atpakaļ neprasu, jo zinu, ka draudzenei, piemēram, ar to naudu tā pašvakāk.. Bet viņa arī neraujas atdot. Bet sk. augstāk

Pati atdodu visu līdz pēdējam centam, jo pašai nepatīk būt parādā. Labāka draudzene tāda pati. Kaut gan viņai tiešām varu izmaksāt un nemaz neapvainotos, ja neatdotu atpakaļ. Bet tur jau tā sāls, ka ar prieku izmaksātu draudzenēm, kuras zinu, ka nekad mani neizmantos. Un tāpēc jau tā izmaksāšana viņas virzienā būtu prieks, ja varētu izlīdzēt, jo ziņu, ka netieku izmantota.

Ir viena paziņa, kas var aizņemties naudu un atdot tikai pēc atgadināšanas, bet nav tā, ka tēlo beigtu peli. Kaut gan man arī tas liekas dīvaini, ja esmu kādam parādā, tad kaut vai uz konta pārskaitīšu, vai speciāli sarunāšu un naudu pa ceļam ievedīšu, ja sanācis tā, ka aizņēmos no kāda (tas gan tiešām ir rets gadījums), nevis marinētu vairākas dienas un gaidītu atgādinājumu.. Bet tāda esmu es, tas ir mans punktiņš..

:D Es tējiņu un vienu no lētākajām kūkām kādreiz ēdu randiņos ("galīgi neesmu izslakusi"), kamēr nebija skaidrs, vai puisis ir trūcīgais students, vai ne visai trūcīgais students.

Uz draudzenes rēķina "tējiņas" vieta pasūtīt šampi un "Cielaviņu", manuprāt, ir cūcīgi.

Naudas kā tādas nav žēl, bet sajūta, ka mani uztver kā slaucamu govi, domāju, draudzībai traucētu.

+Redele
Es arī esmu no tiem, kas atdod līdz pēdējam centam pie pirmās izdevības. No tiem, ka mūžīgi nav naudas- izvairos.

Ir dzirdēti nostāsti par tādiem "pilsoņiem", bet īsti saskarties nav nācies. Draugi tie noteikti nebūtu.

Lollipop- laikam man arī grāmatvedes sindroms, nevienam negribu palikt ne centu parādā, es arī rēķinu :D

stiprais_dzimums
Nu jā, baigā draudzene tev. Man kauns citiem prasīt kaut ko, kursa biedrenei paprasīju 2 centus un jau sūdīgi jutos, ka esmu paņēmusi no cita naudu, princips paliek princips.

man reiz bija koleegje. :D vinjai nekad nebija naudas, biezhi ciiksteeja par to. biezhi vien ejot pusdienaas vinja paluudza naudu, zupai vai kam tur. parasti kadus 0,50 - 1 eiro. es pat negaidiju un neprasiju atpakal. Un reiz man bija taa, gaajaam pusdienaas ,es gribeeju atdot visu siiknaudu un man pietruuka kkaadi 5 centi, es paluudzu vinjai un arii patik kkaa pat nedomaaju,ka jaaatdod. Vinja man peectam taadu traci saceela, ka es esmu zagle un nekaunja,ka aiznjemos naudu un neatdodu. Man bija riktiigs shoks par vinjas riiciibu :D

šādiem cilvēkiem paredzēta īpaša vieta ellē :D
negribu pat skaitīt cik daudz maiciņas, svārciņus, kurpītes, gardumiņus esmu muļķe būdama pirkusi savai tā saucamajai draudzenei :D un cik daudz naudas esmu viņai tērējusi :D jo viņa grib kūciņu, ne jau vienu gabaliņu, bet veselu ''Cielaviņu'' utt., bet galvenais ,ka mēs esam ''tik labas draudzenes''. GRRR
nabagāka nepaliku,jā, bet atdot naudu svešam cilvēkam ir stulbi. tagad saprotu, agrāk nebija ne jausmas.