Svešas naudas piesavināšanās

Jaunās paaudzes jaunie tikumi? Nav nācies ar to saskarties. Ja sanācis aizņemties, vienmēr atdotu, kaut pa daļām katru mēnesi, ja lielāka summa.

Lasu un domāju, cik labi, ka man nav šādu paziņu :D

Manai labākajai draudzenei ir tāda draudzene, kurai pielīp svešas lietas. Piemēram, līst lietus un tā sieviete paprasa aizņemties lietussargu, lai varētu tikt sausa mājās. Pēc tam mana draudzene savu lietussargu nav redzējusi. Tas pats ar cimdiem, virtuves piederumiem u.c. lietām. Arī naudu viņa nemeta kopīgām izklaidēm, jo vienmēr nebija skaidras naudas, jo "visa nauda ir bankas kartē, pārskaitīšu tev to vēlāk". Draudzība pārtrūka pēc tam, kad šī sieviete uztaisīja palielu Avon pasūtījumu un paņēma preci ar tekstu "samaksāšu tev rīt". Mana draudzene vēl 2 mēnešus vajāja viņu pa visu pilsētu un soc.tīkliem, kamēr beidzot viņas vīrs parādu samaksāja.
Man vairāk krīt uz nerviem mana draudzene, jo viņa sīkumaini atdod naudu līdz pēdējam centam. Ieejam kafūzī, es samaksāju rēķinu, bet viņa pēc tam sēž ar čeku un atrēķina savu daļu. Tāds grāmatvedes sindroms viņai.

Ieejam kafūzī, es samaksāju rēķinu, bet viņa pēc tam sēž ar čeku un atrēķina savu daļu.

Mēs ar draudzenēm arī tā darām, mums tas liekas ļoti ok :D

Jā, dažas no jums (Elizabete., agnesiite, fluffi) uztvēra pareizi manu domu-tēma bija nevis par pamīšus izmaksāšanu, bet meitenēm, kas pašas ierosina kaut kur aiziet un tad uzskata, ka draudzenei jāizmaksā (jo pēc "aizņemšanās" naudu negrib atdot, jo naudas nekad nav).
Un nē, tā nav pusaudžu tēma-runa ir par pieaugušiem, strādājošiem cilvēkiem.
Jūtos, kā tādu parazītu magnēts :-D

Un Lollipop arī pareizi uztvēra tēmu.

Mademoiselle!
Šad tad pēc šādiem izgājieniem ļoti gribas pārtraukt ar viņu kontaktēties, bet jāatzīst, ka citos jautājumos (kas neskar naudu) viņa ir ļoti jauks un sirsnīgs cilvēks. Viņai ir vairāki plusi, kas tomēr atsver šo diezgan pamatīgu mīnusu, tāpēc joprojām šad tad tiekamies.

šādiem cilvēkiem paredzēta īpaša vieta ellē :D
negribu pat skaitīt cik daudz maiciņas, svārciņus, kurpītes, gardumiņus esmu muļķe būdama pirkusi savai tā saucamajai draudzenei :D un cik daudz naudas esmu viņai tērējusi :D jo viņa grib kūciņu, ne jau vienu gabaliņu, bet veselu ''Cielaviņu'' utt., bet galvenais ,ka mēs esam ''tik labas draudzenes''. GRRR
nabagāka nepaliku,jā, bet atdot naudu svešam cilvēkam ir stulbi. tagad saprotu, agrāk nebija ne jausmas.

man reiz bija koleegje. :D vinjai nekad nebija naudas, biezhi ciiksteeja par to. biezhi vien ejot pusdienaas vinja paluudza naudu, zupai vai kam tur. parasti kadus 0,50 - 1 eiro. es pat negaidiju un neprasiju atpakal. Un reiz man bija taa, gaajaam pusdienaas ,es gribeeju atdot visu siiknaudu un man pietruuka kkaadi 5 centi, es paluudzu vinjai un arii patik kkaa pat nedomaaju,ka jaaatdod. Vinja man peectam taadu traci saceela, ka es esmu zagle un nekaunja,ka aiznjemos naudu un neatdodu. Man bija riktiigs shoks par vinjas riiciibu :D

stiprais_dzimums
Nu jā, baigā draudzene tev. Man kauns citiem prasīt kaut ko, kursa biedrenei paprasīju 2 centus un jau sūdīgi jutos, ka esmu paņēmusi no cita naudu, princips paliek princips.

Lollipop- laikam man arī grāmatvedes sindroms, nevienam negribu palikt ne centu parādā, es arī rēķinu :D

Ir dzirdēti nostāsti par tādiem "pilsoņiem", bet īsti saskarties nav nācies. Draugi tie noteikti nebūtu.

+Redele
Es arī esmu no tiem, kas atdod līdz pēdējam centam pie pirmās izdevības. No tiem, ka mūžīgi nav naudas- izvairos.

:D Es tējiņu un vienu no lētākajām kūkām kādreiz ēdu randiņos ("galīgi neesmu izslakusi"), kamēr nebija skaidrs, vai puisis ir trūcīgais students, vai ne visai trūcīgais students.

Uz draudzenes rēķina "tējiņas" vieta pasūtīt šampi un "Cielaviņu", manuprāt, ir cūcīgi.

Naudas kā tādas nav žēl, bet sajūta, ka mani uztver kā slaucamu govi, domāju, draudzībai traucētu.

Man tādu naglo draudzeņu nav. Ja vēlos, tad pati varu izmaksāt un neko atpakaļ neprasīt, bet uzmest lūpu tāpēc, ka pati piedāvāju apmaksāt un tad gaidīt pretī - nē, tā nedaru. Ja izmaksāju pēc pašas iniciatīvas, atpakaļ neprasu, jo zinu, ka draudzenei, piemēram, ar to naudu tā pašvakāk.. Bet viņa arī neraujas atdot. Bet sk. augstāk

Pati atdodu visu līdz pēdējam centam, jo pašai nepatīk būt parādā. Labāka draudzene tāda pati. Kaut gan viņai tiešām varu izmaksāt un nemaz neapvainotos, ja neatdotu atpakaļ. Bet tur jau tā sāls, ka ar prieku izmaksātu draudzenēm, kuras zinu, ka nekad mani neizmantos. Un tāpēc jau tā izmaksāšana viņas virzienā būtu prieks, ja varētu izlīdzēt, jo ziņu, ka netieku izmantota.

Ir viena paziņa, kas var aizņemties naudu un atdot tikai pēc atgadināšanas, bet nav tā, ka tēlo beigtu peli. Kaut gan man arī tas liekas dīvaini, ja esmu kādam parādā, tad kaut vai uz konta pārskaitīšu, vai speciāli sarunāšu un naudu pa ceļam ievedīšu, ja sanācis tā, ka aizņēmos no kāda (tas gan tiešām ir rets gadījums), nevis marinētu vairākas dienas un gaidītu atgādinājumu.. Bet tāda esmu es, tas ir mans punktiņš..

57 days uzrakstīja precīzi manas sajūtas un emocijas. Ne jau naudas žēl, bet ir sajūta, ka mani izmanto.

ir vnk tāds cilvēku tips.
vispār jau ļoti reti tā nekaunīgi prasa,ko izmaksāt. parasti jau gadās,kad draudzene pasūta sev koteili un nākamajam nav nauda un tad citreiz izmaksāju ,vai arī vnk aizeju ,kur ir laimīgās stundas un otru bezmaksas kokteili atdodu viņai.
vienai paziņai gan ir sindroms-atdod maz vai visu savu garderobi, tad gan nav īpaši patīkami,kad nāk ciemos,jo jau viss atdodamais ir atdots un kad ierauga jaunu kleitu,tad paprasa -nevari atdod šo vai līdzīgu? brīdī,kad šī meitene vēl pelnīja vairāk nekā es likās pavisam nekaunīgi:D vienu reizi pat piedāvāju aizvest uz veikalu,kur uz akciju varēja nopirkt drēbes arī par 3 eur, 5eur,bet ja cilvēkam nav īpaši aktuāli tērēties,tad arī viņš neizrāda nekādu interesi par šo visu:D vispār viņai jau kādas 3 jaunas kleitas uz dzimšanas dienām esmu nopirkusi:D

sekoju šim ieteikumam: ''Aizdod tik, cik nav žēl pazaudēt/uzdāvināt.''

+++
No draudzenēm parasti negaidu un bieži vien piekodinu, lai naudu atpakaļ neatdod.. parasti jau aizņemas, kad ir materiālas grūtības.. un ja man nepieciešamā summa ir pa kabatai, kāpēc gan neizlīdzēt?

Man un maniem draugiem kaut kā nav iegājies katru kapeiku skaitīt/atdot/pieprasīt. Tie kokteiļi un kafijas un pusdienas taču ir dzīves sīkumi, ne jau man ledusskapi prasa pirkt :-D
Kaut kad braucām es, mans puisis un draudzenes puisis ar vienu taksi, skaidras naudas nav (ap 10 eur sanāca), manējais sak- aizejam, noņemšu, atdošu, nu tas draudzenes pusis tik jocīgi paskatījās- ''tak beidz, ko tu āksties!'' (no sērijas ''tiešām jocīgs esi?'') Man liekas, ka tā kapeiku skaitīšana vairāk tiem cilvēkiem, kam naudas vienkārši nav (un tas ir tikai loģiski). Bet ja es zinu, ka kādam no maniem draugiem švakāk ar naudu, tad protams, ka nekad neļautu man kaut ko uzsaukt, pat ja tiešām tas maks būtu aizmirsies.

Motivation - ar tādiem īstiem draugiem tas ir normāli, bet ar tiem, kas bezkaunīgi pieprasa - nav gan :)