Uzticība

Vienalga, ka mīli, bet ja viss, ko tu viņam saki, viņam liekas meli, tad viņam ir kaut kas jāpārdomā. Nevis mēģini atrast veidu kā pierādīt, bet pasaki, ka ja viņš patiešām tev uzticētos un mīlētu, tad viņam tavi vārdi nebūtu jāapšauba. Pasaki, lai viņš pats padomā par to, ko teici un viņa rīcību un aizej prom (ne pamet, vienkārši aizej prom no vietas, kur satikāties). Būs viņš šoka stāvoklī, ka tu aizej prom un sāks domāt citādāk, jo būs apziņa ka var tevi zaudēt. Viņš tevi cenšas padarīt par vainīgu situācijā, kurā tu it nemaz neesi vainīga un mīlestība jau nav tas faktors, kas tev liek pazemoties cita priekšā. Kā nekā viņš arī tavu prestižu bojā citiem sakot, ka tu esi viņu krāpusi. Pastāvi par sevi :)

andie, šausmas.:-( Tiešām nesaprotu, ko iesākt. Ja šķirsimies, nu sirds man būs salauzta, ir jūtas spēcīgas. Un kopumā jau ir laimīgi ar viņu, smejamies, ejam, braucam, visu ko kopā darām. Pat varu paciest kontroli par telefonu un svārkiem. Bet nu kā lai kaut ko pierāda, domāju tā un šā, nu nenāk nekas sakarīgs prātā, stulbums kaut kāds. Runāju priekšā pakaļā, neklausās un viss, kā zirgs ar klapēm uzliktām tik savu maļ.:-|

andie, un cik ilgi tev tas murgs vilkās?

Pats pirmais daudzsēriju murgs vilkās visu attiecību laiku, gadu ,šķiet, protams, ar pārtraukumiem ,nebija ,ka visu laiku man šādi brauc augumā, bet līdz ko kāds ne tā paskatījās ,tā VISS maisam gali vaļā ,sapratu ,ka nav ko vairs vilkt kaķi aiz astes.

Liliii, viņš ir sapratis un viņam jau ir kauns, bet vienkārši kaut kā vienmēr par to aizsviļas. :D
Wow,jutos pārsteigta. tikko nesāka traci, kaut kas ar wpp nav, jo rāda, ka esmu on, kaut arī telefonu azbloķēju. :-D

Mans saka, ka pucēties varu citādi, ar meikapu, ar matu salokošanu, nagu lakām. Arī izgriezumi nedrīkst būt lieli.
Laikam jau Liliii taisnība, būtu ļoti skumji, ja nākotnē nāktos šo nožēlot. :-(
Par numuriem arī kopīgi izskatījām, bija jau taisnība, lielāko daļu nr man nevajadzēja, bet dažu draugu numuri bija, nu žēl, tagad esmu palikusi ar 2 draudzenēm un viņam nepatīk, kad kontaktējos ar tām pašām.:-/

LiepasJaunkundze

Protams, tās visas lietas liekas normālas, jo tu dzīvo ar domu un tā, lai nerastos kašķi, lai tu lieki nekontaktētos ar kādu un neizraisītu tādu situāciju, kas princim atkal liktu pārprast. Tad tā liekas norma un ikdiena, bet vēlāk gan sapratīsi, vismaz ceru, ka pienāks tāds brīdis, kas liks saprast, ka tā nav norma un ka tās ir slimas attiecības, kuras bojā dzīvi.

Vismaz mans to ir sapratis un domāju, ka viņam pat ir kauns par to gadu un savu uzvedību, bet man tagad arī ir lielāka saprašana un prāts - vairs neko tādu nepieļaušu un labāk, lai salauzta sirds kā būšu kādam kājslauķa un marionetes vietā un iešu pazemoties, tikai, lai nebūtu greizsirdība... Tas nevienam nav vajadzīgs.

Par tiem telefona nr bija tā. Viņš jautā, kāpēc man viņus vajag, es teicu, ka vienkārši stāv no veciem laikiem. Mazlet dīvaini uz mani paskatījās un tas arī viss. Pēc tā reizes, pati uz savu roku izdzēsu, lai mazāk pārpratumi.
Jo ļoti nepatīk tās visas stuācijas kas izveidojas.

Bet man pat nekad nav bijuši noteikumi par apģērbu vai kontaktiem telefonā - tas ir slimi.

Pacietības mērām kaut kad ir jābeidzas, un attiecības nevar būt tādās galējībās, kur viens jau diktē otra izskatu - vai tiešām jūs gribat tā visu mūžu nodzīvot un pēc tam nožēlot, ka ko tādu pieļāvāt un nedzīvojāt normāli.

Neesat taču lelles stikla būrī, bet sievietes ar galvu uz pleciem, kuras var pateikt nē!!!

Tāpēc jau uzstāda visādus noteikumus, ka mīļā miera labad pakļaujaties.

Liliii, nedzīvojam kopā un tas ir parādījies beidzamo trīs mēnešus.
Un jau abi arī esam runājuši, ka ar laiku būs tā uzticība, tomēr, tikai ar laiku viens otru iepazīstam.

Elīnaa, wow, par tiem svārkiem gan traki, manējais priecājas, ja vispār uzvelku svārkus, jo tā nemēdzu darīt. Vienīgais ko piebilstu būtu tad, kad tūliņ jau dbenu varētu redzēt.

LiepasJaunkundze

daļēji es spēju saprast tavu situāciju, bet nezinu cik ilgi jums tā ir. Man kādu laiku arī bija draugam lielas problēmas ar greizsirdību, bet tad nedzīvojām kopā, esmu pietiekoši sevi pazemojusi, lai vēl kādreiz pieļautu, ko lī'dzīgu, jo kad sākām kopā dzīvot, tad redzēja, ka neko tādu nedaru un uzticība uzlabojās līdz tādam līmenim, ka tagad uzticas man pilnībā. Ja tā nebūtu, tad es šaubos, ka mēs būtu kopā tik ilgi, jo nu nav sevi jāpazemo, lai vai kā mīlētu. Tā nav dzīve. Man pa lielam tās mokas bija aptuveni gadu un tagad es viņam to bieži pieminu un bāžu acīs, lai tikai pamēģina atkal palikt greizsirdīgs, šķirtos uzreiz, ja nespēj mani novērtēt tādu kāda esmu, nespēj uzticēties, tad nav mani pelnījis.

Sievietei nav jābūt visu laiku nelaimes čupai un jājūtas kādam parādā, it īpaši, ja nav krāpusi, bet nevar to pierādīt. Tad lai vecis ar tarakāniem iet savu ceļu uz citu pusi, ja nav gatavs ar sevi strādāt un beigt gandēt abu dzīves.

Es pat nezinu, viņš pats saprot cik muļķīgi uzvedas, bet nezina kā no tā atbrīvoties. Tā vien vēlos viņam palīdzēt, bet pat nezinu kā.

Sonora, par svārkiem jau ir noteikumi. Minimālais garums ir kādi 2cm virs ceļa.

Tas izklausās pēc riktīga emocionālā terora. Es no tāda laistos prom ātri vien.. Kas zina, vēlāk nevarēsi ne svārkus vilkt, lai tik citi virsū neskatās, ne sapucēties, beigās no mājās iet ārā, nemaz nerunājot par sociālajiem portāliem.. Jo visur uzglūnēs vīrieši, ar kuriem tu varēsi nokrāpt. Murgs.

andie, un cik ilgi tev tas murgs vilkās? Man ir tikai dažas dienas, ir cerība, ka nomierināsies, ja kaut kā pierādīšu. Bet nu hah, kā lai izdara.

Man ir pilns telefons ar vīriešu kontaktiem - viens otrs kolēģis, draudzeņu vīri, draugs, pasniedzēji (tagad jau bijušie), vēl atsevišķi vīrieši, no kuriem man kaut ko mēdz vajadzēt vai kādreiz ir vajadzējis....

Secinājums - krāpju no rīta līdz vakaram.

Tiec no tā idiņa vaļā, tās NAV normālas attiecības, un nospļauties, par kādu mīlestību viņš tev tur makaronus uz ausīm karina.

Liliii, tieši arī pats ir šādu domu apsvēris vai arī veikt ko tādu kas liek viņam atbrīvoties kā atslēgtes. Viņš pat pats negribot paaukstina balss toni, neesot pat dusmīgs.

Noteikti, ja nemīlētu viņu būtu jau pametusi aiz tā cik tas ļoti tracina, bet es nespēju un nemaz nevaru par to iedomāties. Tādā gadījumā man būtu sajūta, ka daļa no manis ir pazudusi.

LiepasJaunkundze, man tieši tāpat. Viņa, mana tēta un viņa tēta nr ir vienīgie vīriešu kontakti, kas man ir telefonā. Visi bija jāizdzēš. "Bet var taču kāda draudzene iedot kādu numuru un tu tad vari izdzēst!". Mums tieši pašlaik rodas saspringums, biju iegāju wpp ar kursabiedreni parunāt, atkal čatojot ar citiem. No vienas puses gribas likt saprast, ka esmu uzticama, no otras jau sāk apnikt un gribas sūtīt tālēs zilajās.

Jā, līdz šim viss bija ok. :-D Esmu to jau teikusi, tikpat labi es savam kaktusam to varētu stāstīt, iznākums viens un tas pats- absolūta manis teiktā ignorance. :-(

Alexxa, nē, nevēlos. Bet es nevēlos, lai viņš skraida un visiem stāsta, ka esmu palaistuve, lai gan zinu, ka tā nav patiesība.:-|

Man personīgi smiekli nāktu, ja savam pateikt '' tu mani krāp, ja šādi uzvedies'' . Pārāk redzu cik vņam tomēr esmu svarīga un dārga.

Ja cilvēks ir svarīgs un dārgs, tad varbūt jāmeklē palīdzība un aiziet pie psihologa parunāties, tas varbūt vairāk palīdzētu kaut kā rast sapratni pret savu sievieti un rast spēju uzticēties, nevis savu dārgo un svarīgo cilvēku par palaistuvi taisīt un rīkto visu laiku scēnas par greizsirdību.

Ja nevēlas pazaudēt, tad jārīkojās un jāsāk arī ar sevi, savādāk tās jau ir mazohistu attiecības, kur viens otru moka, bet ja tas ir ilsgtoši un nekas nemainās, tad iespējams abus tas apmierina...

Nu, mana teorija - viņš mēgina tevi pakļaut/kontrolēt.

Pamocīs 2 dienas, tad "piedos", un turpmāk tu baidīsies pat paskatīties uz cita puiša pusi, un ballītē ne soli no viņa neatiesi, un būs viņam sunītis saitē.