Uzticība

Baigi grūti būs ar tādu vēlāk. Nav runa par pierādīšanu, te viņam ir jātiek galā pašam. Kompleksains cilvēks.

Nu bet taču paskaties pati uz šo situāciju! Vai tu esi spējīga izturēt to, ka tev netic, kaut pušu raujies? Tev šīs attiecības ir vajadzīgas, ja tev visu laiku kaut kas ir jāpierāda? Nu wtf, taču padomā ar galvu arī.. Man tiešām žēl lasīt, nu protams, ir kritiski varianti katrās attiecībās, bet nu šeit.. Tu esi maza un mīksta un viņš tev kakā uz galvas. Ja esi gatava to paciest un tev tā ir labi, tad ok, pierādi viņam visu kā vien spēj, bet cik ilgi tā var izvilkt? Ja nav labi tā, tad varbūt vajag pateikt vienā mirklī stop, un vai tad esam vai neesam kopā un viss.

Es caur wpp sarakstos ar viņu un retā gadījumā kāda draudzene uzraksta. Tas pats standarts, tu vari izdzēst.
Tikai ir vēl kāds sīkums, man nav neviena puiša nr kuram varētu rakstīt.Visi nr izdzēsti ar kuriem nekontektējos, arī, tikai dēļ tā, lai viņa aizdomas pazustu.
Jau sestdien atkal jauns saspringums radās. Mamma izteicās mazliet slikti par manu puisi, varbūt sarunas laikā nevajadzēja to pieminēt, bet gadījās. Par to ļoti sabēdājās.
Un vakar jau izskanēja doma par to, ka viņš mani neapmierina.
Atkal vakars pilns ar asarām. :'-(

Kāpēc tikai tagad JG atklāsmes? Līdz šim viss ok? :-|

:-D sāc teikt, ka i-netā salasījies gudrus rakstus - un rezumē - pats krāp!

Elīnaa, Tu pati gribi būt kopā ar cilvēku, kurš Tevi uzskata par palaistuvi?
Pieņemsim, ka šoreiz Tu izdomāsi kādu veidu, kā viņam pierādīt, ka nekā nebija. Ko darīsi, ja stāvoklī no viņa paliksi? Ja viņš jau tagad domā, ka esi vieglas uzvedības, bērns arī nebūs viņa. Un par katru idiņu, kas piedzēries uz ielas Tev izdomās pateikt kādu glupību vai pačamdīt dibenu, arī meklēsi, kā attaisnoties? Tiešām dzīve tik salda liekas, ka tādas problēmas vajag?

Vispār man ir aizdomas, ka tas puisis grib no Tevis šķirties, tikai nevar atrast iemeslu, tāpēc mēģina Tevi par vainīgo šādā veidā pataisīt, nu, lai pats var aiziet paceltu galvu. Citādi nebūtu licis pierādīt to, ko nevar pierādīt.

Man personīgi smiekli nāktu, ja savam pateikt '' tu mani krāp, ja šādi uzvedies'' . Pārāk redzu cik vņam tomēr esmu svarīga un dārga.

Elīnaa, esmu bijusi tieši tādā situācija VAIRĀKAS reizes,tikai tādēļ ,ka centos ieskaidrot ,ka domas par mani ir maldīgs, beigās apnika, reāli es sapratu, ka nav jēgas. Necenties, tā pat viņš tev neticēs, ok, nomierināsies ,bet līdz nākamajai reizei ,kad viņam šis dumbings uznāks. Tas pat ir pazemojoši ,ka šādi domā par tevi, tev pamats pārdomām vai tiešām viss ir tik labi ,kā tev šķiet, jo reizēm gadās nepiefiksēt patiesu situāciju.

Man to pašu saka par wpp. Viņš ļoti labi zin, ka gandrīz tikai caur turieni sazinos ar draudzenēm, bet nē, čatoju ar citiem. Tas nekas, ka viņš manu telefonu var ņemt katrā laikā- es izdzēšu visu.

Es arī ļāvu tieši tā pat visu čekot, bet tik un tā nerimās. Beigās panāca tieši to ,ko tik kaismīgi vēlējās ,viss paputēja, pēc tam tik ļoti vieglāk palika, neviens vairs neskatījās uz mani ,kā uz vainīgo ,galvenais bez pamata.

Nu, mana teorija - viņš mēgina tevi pakļaut/kontrolēt.

Pamocīs 2 dienas, tad "piedos", un turpmāk tu baidīsies pat paskatīties uz cita puiša pusi, un ballītē ne soli no viņa neatiesi, un būs viņam sunītis saitē.

Man personīgi smiekli nāktu, ja savam pateikt '' tu mani krāp, ja šādi uzvedies'' . Pārāk redzu cik vņam tomēr esmu svarīga un dārga.

Ja cilvēks ir svarīgs un dārgs, tad varbūt jāmeklē palīdzība un aiziet pie psihologa parunāties, tas varbūt vairāk palīdzētu kaut kā rast sapratni pret savu sievieti un rast spēju uzticēties, nevis savu dārgo un svarīgo cilvēku par palaistuvi taisīt un rīkto visu laiku scēnas par greizsirdību.

Ja nevēlas pazaudēt, tad jārīkojās un jāsāk arī ar sevi, savādāk tās jau ir mazohistu attiecības, kur viens otru moka, bet ja tas ir ilsgtoši un nekas nemainās, tad iespējams abus tas apmierina...

LiepasJaunkundze, man tieši tāpat. Viņa, mana tēta un viņa tēta nr ir vienīgie vīriešu kontakti, kas man ir telefonā. Visi bija jāizdzēš. "Bet var taču kāda draudzene iedot kādu numuru un tu tad vari izdzēst!". Mums tieši pašlaik rodas saspringums, biju iegāju wpp ar kursabiedreni parunāt, atkal čatojot ar citiem. No vienas puses gribas likt saprast, ka esmu uzticama, no otras jau sāk apnikt un gribas sūtīt tālēs zilajās.

Jā, līdz šim viss bija ok. :-D Esmu to jau teikusi, tikpat labi es savam kaktusam to varētu stāstīt, iznākums viens un tas pats- absolūta manis teiktā ignorance. :-(

Alexxa, nē, nevēlos. Bet es nevēlos, lai viņš skraida un visiem stāsta, ka esmu palaistuve, lai gan zinu, ka tā nav patiesība.:-|

Liliii, tieši arī pats ir šādu domu apsvēris vai arī veikt ko tādu kas liek viņam atbrīvoties kā atslēgtes. Viņš pat pats negribot paaukstina balss toni, neesot pat dusmīgs.

Noteikti, ja nemīlētu viņu būtu jau pametusi aiz tā cik tas ļoti tracina, bet es nespēju un nemaz nevaru par to iedomāties. Tādā gadījumā man būtu sajūta, ka daļa no manis ir pazudusi.

Man ir pilns telefons ar vīriešu kontaktiem - viens otrs kolēģis, draudzeņu vīri, draugs, pasniedzēji (tagad jau bijušie), vēl atsevišķi vīrieši, no kuriem man kaut ko mēdz vajadzēt vai kādreiz ir vajadzējis....

Secinājums - krāpju no rīta līdz vakaram.

Tiec no tā idiņa vaļā, tās NAV normālas attiecības, un nospļauties, par kādu mīlestību viņš tev tur makaronus uz ausīm karina.

andie, un cik ilgi tev tas murgs vilkās? Man ir tikai dažas dienas, ir cerība, ka nomierināsies, ja kaut kā pierādīšu. Bet nu hah, kā lai izdara.

Tas izklausās pēc riktīga emocionālā terora. Es no tāda laistos prom ātri vien.. Kas zina, vēlāk nevarēsi ne svārkus vilkt, lai tik citi virsū neskatās, ne sapucēties, beigās no mājās iet ārā, nemaz nerunājot par sociālajiem portāliem.. Jo visur uzglūnēs vīrieši, ar kuriem tu varēsi nokrāpt. Murgs.

Sonora, par svārkiem jau ir noteikumi. Minimālais garums ir kādi 2cm virs ceļa.

Es pat nezinu, viņš pats saprot cik muļķīgi uzvedas, bet nezina kā no tā atbrīvoties. Tā vien vēlos viņam palīdzēt, bet pat nezinu kā.

LiepasJaunkundze

daļēji es spēju saprast tavu situāciju, bet nezinu cik ilgi jums tā ir. Man kādu laiku arī bija draugam lielas problēmas ar greizsirdību, bet tad nedzīvojām kopā, esmu pietiekoši sevi pazemojusi, lai vēl kādreiz pieļautu, ko lī'dzīgu, jo kad sākām kopā dzīvot, tad redzēja, ka neko tādu nedaru un uzticība uzlabojās līdz tādam līmenim, ka tagad uzticas man pilnībā. Ja tā nebūtu, tad es šaubos, ka mēs būtu kopā tik ilgi, jo nu nav sevi jāpazemo, lai vai kā mīlētu. Tā nav dzīve. Man pa lielam tās mokas bija aptuveni gadu un tagad es viņam to bieži pieminu un bāžu acīs, lai tikai pamēģina atkal palikt greizsirdīgs, šķirtos uzreiz, ja nespēj mani novērtēt tādu kāda esmu, nespēj uzticēties, tad nav mani pelnījis.

Sievietei nav jābūt visu laiku nelaimes čupai un jājūtas kādam parādā, it īpaši, ja nav krāpusi, bet nevar to pierādīt. Tad lai vecis ar tarakāniem iet savu ceļu uz citu pusi, ja nav gatavs ar sevi strādāt un beigt gandēt abu dzīves.

Elīnaa, wow, par tiem svārkiem gan traki, manējais priecājas, ja vispār uzvelku svārkus, jo tā nemēdzu darīt. Vienīgais ko piebilstu būtu tad, kad tūliņ jau dbenu varētu redzēt.

Liliii, nedzīvojam kopā un tas ir parādījies beidzamo trīs mēnešus.
Un jau abi arī esam runājuši, ka ar laiku būs tā uzticība, tomēr, tikai ar laiku viens otru iepazīstam.

Bet man pat nekad nav bijuši noteikumi par apģērbu vai kontaktiem telefonā - tas ir slimi.

Pacietības mērām kaut kad ir jābeidzas, un attiecības nevar būt tādās galējībās, kur viens jau diktē otra izskatu - vai tiešām jūs gribat tā visu mūžu nodzīvot un pēc tam nožēlot, ka ko tādu pieļāvāt un nedzīvojāt normāli.

Neesat taču lelles stikla būrī, bet sievietes ar galvu uz pleciem, kuras var pateikt nē!!!

Tāpēc jau uzstāda visādus noteikumus, ka mīļā miera labad pakļaujaties.