Čavas!
Cik dīvaina šodiena. Out of the blue vakar iedomājos, ka 100 gadus nav satikta bērnības labākā draudzene, ar ko tgd kontaktus arī vairs tā neuzturam. Un šodien viņu satiku veikalā! :D Reizēm man piemīt 6. prāts :D Bet bija tik dīvaini: "čau" - "čau" un viss.. (t)
Mana māsa arī ir dilemmas priekšā - braukt uz Latviju vai palikt UK. UK ir piebesījis, gan vide, gan darbu iespējas, jo grib atrast kaut ko labāku, bet pārsvarā tikai apkalpojošā sfēra. Bet jau 30 gadi, kaut ko dzīvē grib sasniegt. Bet nu arī raustās.
Marīī, es arī nepiekritīšu, ka Latvijā viss tik negatīvi būtu pat it kā tais jomās, par kurām vispārpieņemts gausties. Medicīna, cilvēki apkārt... Šos divus mēnešus tieši sanācis veselības dēļ vairāk tirināties pa slimnīcām, būt cilvēkos. Es pat biju pārsteigta, cik lēti man tas viss tomēr izgāja (tfu, tfu, tfu - vēl jau šis tas priekšā). Savukārt par attieksmi tikko bija labs piemērs. Slimnīca. Gan dakteres, gan info centra darbiniece uz pirmo jautājumu var just, ka atbild jau no uzbrūkošas pozīcijas "a kā ta jūs domājāt?" :D Nu pietiek pretī atbildēt ar smaidu, pozitīvismu - viss, attieksme uzreiz mainās uz pilnīgi normālu. Jā, diemžēl cilvēki pašā sabiedrībā nereti ir negatīvi eži, bet, ja vien tu esi pozitīva, domāju, ar to būs krietni mazāk problēmu, lai par to uztrauktos ;)