Lasu Marīī rakstīto.. ļoti labi saprotu to sajūtu.
Latvija ir tomēr mūsu mājas.. un ārzemes, manuprāt, nespēj aizvietot tās sajūtas, ko sniedz dzimtene..
To tā labāk sāku saprast tikai ilgāku laiku esot ārpus LV. No atmiņas sāk gaist ikdienas problēmas, kas saistītas dzimto vietu - politika, socioekonomiskā situācija utt.. Vairāk prātā nāk viss skaistais :)
Protams, pierod arī pie tiem svešzemju labumiem. Tāpēc imigrants bieži vien svešumā sliktāk jūtas, bet dzimtenē arī vairs neizjūt veco un labo komfortu :)
Jūtu, ka laiks dziedē un ilgu slāpes pakāpeniski pierimst. Īpaši tagad, kad esmu kļuvusi aizņemtāka un sociāli aktīvāka :)