hmm.. domāju , cik ļoti man nav paveicies nevienās attiecībās . Tas viss mani nomoka , tik ļoti , ka sajūta,ka slīgstu depresijā . biju otrajās nopietnajās attiecībās (es vismaz tās uzskatīju par nopietnām) , pirmais mēnesis bija brīnišķīgs , tad jau otrais bija tāds ,kurā es pārdzīvoju , raudāju ,lūdzos , un šie pārējie - katru dienu raudāju par to ,ka viņš ir nolāpīts egoists , cilvēks , kam visa dzīve ir mašīnas , es biju tikai seksam , "es tevi mīlu" skanēja tikai gultā . Viņš bija tāds,kurš man bieži neatbildēja , es uzrakstu , rakstu / zvanu trīs dienas , jo gribu zināt kas noticis - neatbild . Tagad arī , vienu vakaru parunājam , nākamajā dienā man vairs neatbild , ne uz sms , ne zvaniem ,nekur citur. to es sapratu kā šķiršanos , šķiršanos bez paskaidrojumiem . Jau kādus trīs mēnešus centos piedabūt viņu pie izrunāšanās , bet cilvēks ir pārāk.. es pat nezinu vai ir tāds vārds . Cik nožēlojami ir pieķerties un iemīlēt neīsto cilvēku .. jau otro reizi.. :-(:-(