Hola amigos! (l)
Nesen biju uz brāļa meitiņas 3 dzimšanas dienu, kur skatoties uz mazajiem razbainiekiem nespēju nesmieties. Ar ģimenes locekļiem pārrunājām par to kādi bijām mēs, kādi bija mūsu piedzīvojumi un lielākie nedarbi. :-D Šī tēma mani aizrāva un vēlējos dzirdēt kau ko tādu arī no jums. ;)
Tātad aptaujājiet ģimenes locekļus vai pakustiniet atmiņas krātuvīti un padalieties šajās atmiņās.:-D
Viens no maniem nedarbiem : Nedarbu saraksts man ir ievērojams un par katru tagad nāk smiekli. :D Piemēram, trīs gadu vecumā es izlēmu būt zaļa. :D Vecāki krāsoja vasarnīcas žogu un protams man gribējās palīdzēt, līdz mani atstāja uz šīm "piecām klusuma minūtēm", kad vecāki atgriezās es biju kļuvusi zaļa. :D Nokrāsojusi sevi no galvas līdz papēžiem pat seja man viscaur bij zaļā krāsā. :D Visu vakaru, mamma bija nomocījusies mani mazgājot, pat pielietoja šķīdinātājus utt. Diemžēl grāsu nespēja atmazgāt, kādas trīs dienas. :D
Mamma bija konditore un kādu dienu biju pie viņas darbā. Man tik ļoti sagribējās tās kūciņas "kartupeļus", ka es kafejnīcas vitrīnā izliktajās kūciņās iekodos, katrā pa vienai reizei un atliku atpakaļ. Un tad atceros, ka slēpos zem galda :D šitas laikam vislabāk atmiņā palicis(l)
Es kaķim nogriezu ūsas :D Man likās, ka kaķim ūsas traucē, paņēmu šķēres un nogriezu un pēc tam nesu mammai rādīt. Mamma nobēra lekciju, ka tā nevar un kaķim ūsas ir vajadzīgas un es pati pieteicos stāvēt kaktā, jo sajutos ļoti vainīga.
Diez vai lielākie nedarbi, bet vasaras pavadot laukos, sanāca cūciņu silēs saliet ūdeni, lai viņām karstumā būtu ko padzerties :D un "palīdzēju" omei burkānus ravēt - ejot aiz viņas, izrāvu tos, kurus viņa bija jau izravējusi un atstājusi :D
Bet nekas, sastādīja atpakaļ un bez burkāniem neviens nepalika :-P
Tad vēl klasika - tikt iekšā kādā svešā kāpņutelpā, piezvanīt kādam pie durvīm un laisties lapās, cik ātri vien kājeles nes.
Tiešām klasika, un vēl zvanīt uz nepazīstamiem nr. un āzēt visādos veidos.
Bet nu pats trakākais, ko esmu izdarījusi (materiālu zaudējumu ziņā), ar flomasteriem uz sienām sazīmēju lielus apļus un skrēju pie mammas priecīgi bļaudama /mammīt, es Tev zīmējumu uzzīmēju" :D stāvēju kaktā līdz vakariņām :D :D
Oj, ko tik es neesmu sadarījusi.. :D
Maza būdama, atklāju, ka, pieliekot lapiņu pie lampiņas, kas kādu laiciņu ir bijusi ieglēgta, tā aizdegas. Kamēr vecāku nebija mājās, es dedzināju lapiņas. :D Kad vecāki pārradās un atrada mani istabā pie ieslēgtas lampas un lapiņām rokās, dabūju pamatīgu lekciju par šo tēmu. :D
Tad vēl klasika - tikt iekšā kādā svešā kāpņutelpā, piezvanīt kādam pie durvīm un laisties lapās, cik ātri vien kājeles nes. :D
325
