Haha tik forša diskusija! :D :D
**Mamma stāstīja,ka abi ar brāli bijām mazi - man kādi 3 gadi,brālim 4. Vecākiem piederēja lauku māja , lopi, lauki. Tad.nu vienu dienu mamma aizbrauca uz Rīgu, atstāja mūs ar tēti mājās. Nāca vakars, tētis izgāja ārā sakopt lopus. Pēc neilga laiciņa ienāca apraudzīt mūs, liels bija šoks,kad ieraudzīja brāli sēžam uz grīdas melni baltu no galvas līdz kājām spēlējoties ar pelniem, ar acīm pārskrējis pāri istabai, ieraudzīja mani iestumtu krāsnī tā, ka tikai kājas tirinās ārā :D Tētim nav bijis diži daudz laika uzkopt istabu un mūs nomazgāt,kad jau vajadzēja iet pretī mammai uz autobusu. Tā mūs tētis divus mazus netīrus velnēnus veda mūs satikt mammuku :D Muterītei šoks :D
** Atceros,ka skolas laikā biju ar klasesbiedreni un viņas mazāko māsu tualetē. Kā jau pusaudžiem pieņemts - davai, pagrūstamies! :D Tā nu smejoties viena otru grūstijām, līdz klasesbiedrenes māsa ar pieri ietriecās ķieģeļu murētā krāsns stūrī. Asinis pa gaisu, panika. Mēģinājām skalot ar ūdeni, bet viss tek, viss sarkans. Atnāca apkopēja,pasauca direktori, aizgāja sakopt viņai pieri, es paliku nomazgāt rokas no asinīm, līdz sajutu baigo reiboni. Nākamajā brīdī pamodos skolotāju istabā uz dīvāna, ģībstot atsitu galvu pret ūdens trubu ,tā sāpēja :D tā mēs abas tur skolotāju istabā mēģinājām atiet no tikko piedzīvotā līdz atbrauca mani vecāki pakaļ :D Vēl joprojām nespēju panest asinis :/
**Man vienmēr ir bijusi problēma norīt tabletes , arī tagad. Bija laiks,kad mamma deva dzert kapsulas, ilgi žļembāju pa muti, kad mamma aizgriezās, aizmetu aiz dīvāna. Un,kad mamma slaucīja grīdu, atrada tās visas kapsulas, vot tad dabūju brāzienu :D