Uhh, tik smieklīgi. :-D
Ja par ēdieniem runājot, tad mēs visas trīs māsas ar tējkarotēm šāvām zirņus aiz skapja, kamēr vecmamma bija muguru uzgriezusi un traki smējamies. Bet viņa vienmēr teica, kad ēd tad nedrīkst smieties. Tad viena otrai kniebām, lai sāp un nenāk smiekli.
Vēl mammas biezo kažoku no skapja ņēmām, jo tur dzīvoja liels melns zirneklis, viņu noķērām un audzējām saldējuma kastē, barojām ar cukuru un mušām.
Kad jau lielākas bijām, atnāca ciemos brālēns un gājām pastaigāties, lauku ceļš, siena ruloni lielie stāv ceļa malā, vienu izdomājām iegrūst grāvī un aizdedzināt. Aizdedzinājam, nodzēsam un tā līdz brīdim, kamēr vairs nevarēja nodzēst un uguns pārleca uz pļavu un tur siens sāka degt. Mukām prom, uz mājām gājām lielu apli apkārt, lai neredz, ka mēs nācām no tās puses, kur deg. Atnācām mājās, teicām vecākiem, ka tur kaut kas deg un iesim skatīties. Gājām novērtēt situāciju, par laimi viss bija apdzisis, tikai rulons vēl līdz rītam gruzdēja.
Mamma stāstīja, ka bērnībā ar brāli āra tualeti nodedzināja. :-D
Pajautājiet vecākiem un vecvecākiem viņu nedarbus, arī var pārsmieties. :-D