Blēņas.

2x beegu no maajam ap 2gadu vecuma. 1x ko stastija ka es caur vartiniem vel taa pusraapus vai kaa viena pati lidz ugunsdzesejiem tiku no omes maajas.

Otraa reize pie otras omes kur aizliidu un seedeeju graavi. A tur apkaart mezs un ta visi panikaa mekleeja...:-D

Biju tads mazulis brivsturi.

Usas kakim gan skiet visi ir griezusi.

vēl pa kluso ar brāli nopirkām jūras cūciņu, kas sākumā dzīvoja rakstāmgalda atvilknē! Kad vecāki uzzināja, tad mana sakrātā naudiņa aizgāja cūciņas mājvietā!

Es kaķim nogriezu ūsas

Kaķim ūsas negriezu, bet kaķītis tika sasaldēts :D
Nepārprotiet, kaķītis izdzīvoja :D Pati to gan neatceros, bet tētis stāstīja, ka es esot ledusskapī ielikusi kaķēnu, kurš tur visu apgriezis ar kājām gaisā. Atverot ledusskapi kaķis izgāzās ar pusi satura. :D Es esot teikusi, ka gribēju, lai kaķis paēd to ko vēlās. :D Tētis nobēra lekciju, ka kaķītim tur bija auksti un viņš varēja nosalt. Vakarā, lai kaķītim vairs nebūtu auksti es viņu esot iebāzusi krāsnī, kura bijusi vel diezgan karsta. :D Mamma bija ātri noreaģējusi un kaķītis tik mazliet bija sakarsējis ķepeles. Par to gan tiku pie pēriena. ;)

Oi, kādus tik brīnumus neesmu sadarījusi, maza būdama, ārprāts!:-D
Piemēram, vasarā, laukos ar māsīcu dzīvojoties, kaitināja, ka vecmammas pīpēja. Tā nu mēs zinādamas, kur stāv visi vecmammu cigarešu bloki, viņām nezinot, paņēmām un paslēpām visus 5 lielos cigarešu blokus aiz vannas. Kad izdzirejām pirmos saucienus par to, kur ir palikuši šie cigarešu bloki, tā abas drāzāmies pa galvu pa kaklu uz netālo šķūni slēpties, jo zinājām, ka nebūs labi. Beigu beigās viņas uzzināja un dabūjām abas divas riktīgus bārienus, bet sods par brīnumu gan nekāds nebija. :-D

Tad vēl kādā 2. klasītē abas ar draudzeni paņēmām kartona kasti, kuru sapildījām ar plastmasas maisiņiem, kuros iekšā ir ūdens. Tad nu uzgājām uz balkona un, neskatoties kur, tikai metām šos maisiņus kur pagadās. Atceros, ka trāpījām kādam klibošam pensionāram uz galvas un uz lejas stāva puķupoda. Pēc mirkļa jau redzam, ka pa tā balkona margu paveras nikns sievietes skatiens. Tad gan dabūjām pa iekšām. Pēc brīža jau dzirdam, ka kāds klauvē pie durvīm, a mēs fiksi zem gultapakšas palīdām un nenācām ārā.:-D

Kaķim nogriezu ūsas, tad gan mamma sabāra. Esmu vilkusi kaķim leļļu kleitas :-D

Atcerējos vienu nedarbu, par ko joprojām skumji - mums bija siena šķūnītis un vasarā tas tika pildīts ar sienu. Uz vienas no jumta korēm bezdelīgas bija izveidojušas ligzdu. Jo vairāk siena tika likts šķūnītī, jo vieglāk šo bezdelīgu ligzdiņu varēja aizsniegt. Ar māsu ievērojām, ka kaķis staigā pa sienas šķūni un nospriedām, ka kaķis grib apēst mazos bezdelīdzēnus, tāpēc man par viņiem jāparūpējas. Nolauzām ligzdiņu, ielikām kastē, virsū uzlikām sietu, lai kaķis netiek iekšā un pašu kasti kaut kur novietojām. Nākamajā dienā gājām barot bezdelīdzēnus, bet viņi visi bija beigti... Bijām šokā... Reāli - gribējām kā labāk, bet sanāca pavisam bēdīgi.

Ā, vēl atcerējos par to, kā, dzīvojoties vasarā pa laukiem, biju īpaši izvēlga ēdiena ziņā, tāpēc bieži vien tas, ko vecmamma bija pagatavojusi, man negaršoja. Un, ja es zināju, ka man negaršos tas ēdiens, tā gāju ''ēst'' ārā. Izlikos, ka iešu ēst ārā, bet patiesībā visu, visu ēdienu pa tīro krūmos sametu. Tajos krūmos ļoti regulāri nonāca ēdiens. Brīnos, kā tur nesāka nekas smirdēt. :-D

Chemi
,vismaz žurciņa tika pēc tam gan jau pie normāla ēdiena, ne? :D

Kad man bija 7gadi atceros ka seetaa atradu kakeeenu, kas miligs bija. Paneemu pie sevis noleemu tureet vinu skapja atvilknee. Maajas bij jau viens kakis, tad nu nociepu baribu. Teetis straadaaja maajas un te ienaak istabaa un prasija man netiiro velu. Piemetos pie skapja un teicu ka nedriskt neko nemt no turienes araa. Protams, pastuma mani malaa un atveera atvilkni, tad nu bija surprise. Kakeenu nepatureeju, jo neatlaava.:(

Draudzenei seeta pec tam atdevu.

Līdzīgi kā Lagusty, arī aizgāju pastaigā. Lauku mājas, blakām dīķis, drusciņ tālāk upe, ceļš, visādi zirgi, govis, citi lopiņi, kaut kur kāds kombains brauc... Un manis nav. 3h visi radi staigāja pa teritoriju bļaudami, saukdami, iedami gar upi meklēdami, kur divgadīgā es palikusi. A es aizgājusi metrus 200 no mājas, sagurusi, aizlīdusi aiz šķūnīša un pļaviņā atlūzusi. Tik saldi nošņācu, ka nemaz nedzirdēju, kā mani turpat blakām sauc :D
Nu un tad protams ēdiena slēpšanas atvilknēs, mammas lūpukrāsu smērēšana uz nagiem, pogu griešana vectēva krekliem, un visādi citādi darbiņi ar šķērēm, lopiņu "aprūpēšana"...
Viens no labākajiem nedarbiem tika veikts kopā ar mammu, kad tantes baltajam kaķim ar krāsojošo šampūnu nokrāsojām rižu asti. Tie tik man bija prieki :D

Esmu zvanījusies pie svešām durvīm un bēgusi, zvanījusinuz svešiem nr. un ākstījusies, apēdusi mammas lūpukrāsu, izlaistījusi omes spirta pudeles.. :-D utt.

Ak, es gliemežus zem gultas audzēju. :-D

Lasot šo diskusiju piepeši atcerējos, ka dažas reizes agrā bērnībā mammai no maka esmu nočiepusi sīknaudu saldumiem - tagad tiešām nesaprotu, kā es tā varēju, fuj.
Kad Vaira Vīķe Freiberga tikko bija ievēlēta, mājās stāvēja žurnāls ar viņu uz vāka un es pacentos uzkrāsot viņas attēlam īpaši biezas un izteiksmīgas ūsas.
Ļoti daudz esmu staigājusi ar draugiem pa pamestām ēkām un teritorijām.
Reizēm arī uzspraudām ābolus uz gumijkoka zara (nezinu īsto nosaukumu, tāds ļoti lokans koks :D) un lidinājām viņus uz 5stāvu mājas jumta. 1x šī izprieca beidzās ar skaidrošanos ar pašvaldības policiju :-D
Ap 12-14 gadu vecumu kā jau vairums pusaudžu līdām krūmos, lai pamēģinātu iedzert/uzpīpēt

Mājā dzīvoja viena sieviete, kura mums nepatika, tad nu pielikām viņai pie durvīm sapuvušus ābolus, pieklauvējām un bēgām prom.
Zvanījāmies arī uz uzticības tālruni ar izdomātām problēmām, reizēm arī vienkārši random numuriem.

Vienu reizi, bija tā, ka ieraudzīju mammas kosmētikas somiņā IEDEGUMA krēmu, kuru uzmālējot uz sejas it kā varēja iedegumu dabūt. :-D Nu ok, pameiģināju pie spoguļa likās forši, ka man piestāv un tā. Bet nākamajā dienā aizgāju uz skolu un mans sejas tonis bija reāli orandžš/rižš. :-D:-D:-D
Visi tā ierēca, jo galvenais ka manā klasē mācījās tieši viens rižiks un tā ...:-D:-D:-D

Un + tas krēms laikam, ka bija jau vecs :-D:-D:-D

ā mēs vēl zvanījām no telefonbūdiņām (tās, kas ar telekartēm) visādiem kartupeļu piegādātājiem, kas rajonā reklāmiņas bija izlīmējuši un pasūtījām kartupeļus uz random adresēm turpat tuvumā, lai pēc tam skrietu skatīties - atvedīs, vai nē. Nu bet loģiski, ka neviens neveda, ja bērna balstiņā ķiķinot pasūta :D

Samaara, labais :D :D

Daudz visa kā tika sadarīts...
*Mums bija milzigs akvārijs. Kad kārtējo reizi kaķis sēdēdams uz akvārija vāka vēroja zivteles, nolēmu viņam palīdzēt īstenot "mūža sapni". Ieliku kaķi caurspīdīgā celafāna maisiņā (ciet nevēru, protams) un iegremdēju akvārija ūdenī... Maisiņš ūdenī kļuva tikpatkā neredzams un kaķim bija pamatīgs šoks... Manu eksperimentu aprāva mātes ienākšana istabā. :D
*Mazgāj kaķi, žāvēju un liku rotaļu ratos un vazāju pa dārzu kā mazu zīdaini
*Spēlējos ar sērkociņiem ar savu kaimiņdraugu. Netīšām aizdedzinājām āra WC (kas atradās aiz mājas stūra). Mēs panikā skrējām mājās, tur kā reiz vecāki no veikala ar limonādi pārnāca. Mēs izlikāmies, ka dzeram, un ar pilnu muti skrējām atkal ārā uz WC, lai kaut kā nodzēstu uguni... Lieki teikt, ka ap trešo reizi tēvam radās nelāgas aizdomas un viņš atklāja degošo WC un mūsu izmisīgos centienus nodzēst uguni ar mutē paņemtu limonādi... :D
*Tiku nogādāta slimnīcā ar plaušu karsoni. Pēc dažām dienām ar palātas biedru palīdzību uzrīkoju bēgšanu. Līdz āra izejai gan netiku, jo slimnīca bija milzīga (pašai kādi 4-5 gadi tikai), blandījos pa gaiteņiem, no nodaļas uz nodaļu pidžamiņā, bet nu manas nodaļas personāls bija parbiedēts kārtīgi, visu dienu meklējot mani pa slimnīcu. Tikai vakarpusē kāda acīga māsiņa pamanīja, ka neesmu no viņas nodaļas un sāka uzdot daudz jautājumu uz kuriem man nebija atbildes... Tad nu vēlā vakara stundā beidzot mani nogādāja uz manu palātu. Škrobe bija, ka tā arī neatradu izeju, bet toties visu dienu biju izvairījusies no neskaitāmām špricēm... :-P
*Aizbēgu no mājām. Būtībā tāds gluži nebija mans plāns, jo vnk aizspēlējos līdz tumsai, bet tad palika interesanti inscinēt "pazušanu". :-/ Slēpos nakts tumsā kaimiņsētā. Nedaudz pārbijos, kad tēvs ar poličiem ieradās mani meklēt un šie ar lukturīti pārstaigāja teritoriju. Slēpos tumšajos stūros, bet tāpat mani atrada... :-P Pat īsti brāzienu nedabūju, jo visi bija atviegloti, ka mani atraduši...
*Protams, klasika, zvanīt uz uzziņu dienestu un uzdot tizlus jautājumus. Vai arī vnk uzgriezt svešu nummuru un lūgt, lai pasauc Jāni pie telefona... :-D
*Atkal klasika - zagt kaimiņsētas ogas
*Reiz ar draugu ielīdām kādā privātdārziņa teritorijā un izdauzījāmies pa visiem spēļu atrakcioniem, samīdījām smilšu celtnes, izvandījām visu inventāru... (s)

Un vēl jau daudz visādu piedzīvojumu bijis...

Kas tik nav darīts :D
1. Ar mammas kosmētiku ( tajos laikos bija grūti ar labu kosmētiku ( bija arī Lancome no Vācijas )) uzzīmēju bitīti Maiju ar draugiem. Protams priecīga nesu rādīt, bet tā mammas sejas izteiksme :-)
2. Ari biju klejotaja un pasaules pētniece. Mēdzu tālu un ilgi klejot, pat ar zemes sardzi mani meklēja. Patika zem tiltiem kukaiņus ūdens radības pētīt. Mīļākā vieta izgāstuve dažadas boderīgas lietas priekš štābņa vecā mikriņā varja atrast.
3. Ezi mājās atstiepu un man pat ļāva paturēt ( piekakāja visas malas un man vajadzēja tīrīt ), bet tas ezis mistiski pazuda. :-)
4. Protams zemenes un citi dargumi no kaimuņu dārziem. Man bija kulbas leļļu rati, kurus pilnus pielasījam ar zemenēm. Iet gar dārzu, viena meitene pagrūž, otra nokrit uz sasperas zemenes. Tas tā neuzkrītoši pie katra dārza :-). Protams mamma redzēja un visas zemenes sabēra lielajā konteinerā. Cik es ardraudzenēm bijukrobīga. Tāds darbs vējā.
5. Naktī pirms pirmā septembra sirojam pa darziem puķu meklējumos, lai zudāvinātu skolotājām. Protams tika apciemoti arī skolotāju dārzi.
Un vēl ļoti daudz un dažadi nedarbi.