Es vairs nezinu, kā dzīvot... Es laikam eju pa fāzēm.... Es neko vairs nevaru paspēt.. Kārtējais vakars, kad sēžu pāri pusnaktij kaut no rīta 6os jāceļas un kaut ko daru no tās lielās "kaudzes", kas man jādara.. Šovakar taisu kāzu ielūgumus, kuriem jau bija jābūt izsūtītiem vismaz mēnesi atpakaļ... Kāda mārrutka pēc es izdomāju, ka man pašai obligāti viss jātaisa... Mana perfekcionistes daba mani vienu dienu piebeigs... Šodien bērnam bija bērnudārzā izlaidums, darbā paņēmu brīvu un rīt jau tur arī priekšā būs lielāka elle, vienas izlaistas dienas dēļ... Un dažus arhitektus vajag sist un mērcēt un tā uz riņķi miljons reizes... Kā nav kauna tik debīlus un neloģiskus projektus ražot... Es visas smadzenes jau esmu izmežģījusi tiem "šedevriem" izmaksas rēķinot... Diviem lieliem konkursiem vēl visi apraksti jāpabeidz gatavot, bet vēl visas cenas nav un tāmes nevaru pabeigt.. (e) Būtu jau labi, ja varētu mierīgi strādāt, bet tā raustīšana uz visām pusēm, kā iedziļinos darba, tā kāds kaut ko jautā... Vēl sesija sākusies nav diži daudz laika kaut ko mācīties, lai neteiktu nemaz. Suns maita gultu piemīzis kaut bija izvests ārā.. Vīrietis jūrā līdz jūlijam... Izgulēšanās nepalīdz.. Jo vairāk guļu, jo vairāk nāk miegs, bet nepadarītais tik krājas... Viss ir apgrābstīts, bet nekas līdz galam nav padarīts... Bet esmu dzirdējusi leģendas par dāmām, kuras visu paspēj... Kādi ir jūsu noslēpumi? Ko darat uzreiz, kad atnākat no darba? Kad atpūšaties? Jau iepriekš, paldies!(s)
335
