es biju uz gājēju pārejas jau pusē un jā-mana vaina,ka negrozīju galvu kā lokators un neredzēju kā pilnā jaudā nesas mašīna. Nabaga autovadītājs.
Tavs gadījums ir savādāks jau no tā vien, ka tas notiek uz gājēju pārejas. Tur vadītājam bija jāsamazina ātrums un jābūt gatavam, ka kāds var būt uz pārejas, kur nu vēl nemanīt, ka cilvēks jau ir uz tās.
To nevar salīdzināt ar situāciju, kad Tu pienāc pie gājēju pārejas mirklī, kad auto ir 30m no tās un nerēķinies, ka ar šiem 30m ir par maz, lai vadītājs apstātos.
viņa būtu gatava uz vietas nokost to meiteni.
Nē, bet arī žēlot neredzu par ko. Viņa par šoferi padomāja? Nē, tikai par sevi. Tam auto pie stūres bija cilvēks, jūs domājat, ka viņš nepārdzīvoja notikušo?
Es esmu sasitusi mašīnu dēļ tāda pāri skrējēja ziemā. Es gan, paldies dievam, to meiteni nenotriecu. Bet nebija tālu no tā. Pati sasitos. Tas jau nekas, ne? Nē, es nekāpu ārā un neskrēju viņai pakaļ, nebija jau jēgas. Tāpat nevarētu pierādīt, ka viņa tur bija.
Mašīna lūžņos, smadzeņu satricinājums. Bet viņa, redzot, ka ieslīdu grāvī, lai nenotriektu viņu, pat nepienāca paskatīties, vai man viss kārtībā. Pēc tāda man žēlot šitādas? Par ko?
Un te nākamā - neatļautā vietā, pati vainīga un sašutusi, ka jāmaksā? Tur kurš ir vainīgais. Beidzot viena vārna par brīdinājumu.