Bija viena izlepusi kundzīte, kas auroja pa visu restorānu, ka kāda no viesmīlēm nozagusi iphonu, lai gan viņa ne soli nebija no sava galdiņa atkāpusies. Bļāva, ka visas polietes un rumānietes ir zagles, piedraudēja menedžerei, ka būs riktīgie sūdi viņai. Beigās sagrāba savu somiņu un piecēlās, lai ietu prom, un izrādās, ka tā dura bija uzsēdusies uz sava telefona. Tā sejas izteiksme bija, nu tiešām, viens no vislabākajiem skatiem manā mūžā.
Es patiesībā biežāk esmu nofeilojusi nekā klienti ir sevi apkaunojuši. Vienreiz viens vīrietis kaut ko pajokoja par to, ka tēja izskatās karsta, man vēl tasīte bija rokās un es laikam apstulbu un reizē gribēju ļoti izpatikt, jo pāris reizes uzpūtu uz tējas, tipa lai nav tik karsta. Tas galīgi nav pieņemami, protams, un es kaunā aiztesos atpakaļ uz virtuvi nomirt.
Un pasākumos bija tik daudz darba, ka es aizmirsu, ka vajadzēja pieskatīt, lai mani galdiņi nepārdzer jēgu. Abi mani galdiņi ļoooooti sadzērās, sāka man dot savas vizītkartes, lai man "dzīvē palīdzētu" un lūdzās, lai palīdzu viņiem nospert vīna pudeles. Palīdzēju ar! Dabūju ļoti lielas dzeramnaudas, bet arī brāzienu no menedžeriem, jo vīrieši tiešām bija neadekvāti pietempušies. Otrajā pasākuma dienā man bija tie paši galdiņi ar tām pašām kompānijām, tad gan džeki bija ļoti klusi un kautrīgi. :D
793
