Nu, manējais dažkārt mēdz pamatīgāk iekampt, kad gribu viņam vēderu paņurcīt. :D Atceros, ka tad, kad kaķis bija pavisam maziņš, viņš savus nagus laida visur un tā, ka baigie caurumi paliek - īpaši patika man staigāt pa pleciem. Pieņemu, ka vienkārši "izzināja" pasauli. Skrāpēšanās gājusi mazumā, bet tagad viņš vairāk kož, ja kas nepatīk. Man gan viss ātri sadzīst un rētu nav. Arī ne no tām reizēm, kad sanācis viņu bez būra nest augšā/lejā pa kāpnēm - tas šim nenormāli riebjas. Bet vispār manējais ik pa laikam, acīmredzot, garlaicības vadīts, uzglūn mājiniekiem un ķer viņu kājas. Citādi nekad, pat maziņš esot, viņš neko nelāgu nav darījis. Man jau liekas, ka kaķis ir un paliek kaķis. :D
Varbūt tev kaut kāds īpatnējas sugas kaķis? (Neizlasīju visu sarunu, tādēļ nemanīju, vai tas ir pieminēts.)