Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

Pēc tā, ka jūs lietojat vārdu "internacionāls" nevis "starptautisks" jau var secināt, cik ilgi dzīvojat ārzemēs

Latvis;u valodā vispār ir ļoti daudz aizgūtu vārdu no citām valodām. Varbūt visus pārtraukt lietot? Latviešu valoda tā jau nav tā bagātākā, ja izņems visus aizguvumus, kas paliks pāri?

http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksokografija/etimolog.htm


http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks14.htm

Aizguvumi bagātina leksiku, tie atspoguļo arī tautas vēsturiskos sakarus ar citām tautām.

Vecākais aizguvumu slānis aptver IX – XII gadsimtu, kad daļa tagadējās Latvijas teritorijas bija politiski atkarīga no senās Krievu valsts. No krievu valodas tika aizgūti šādi vārdi:

soģis, bagāts, baznīca, zābaks, cena, gads, kapeika, kāposti, kodaļa, ķīselis, nedēļa, pagasts, pagrabs, pīrāgs, dārgs, pulks, robeža, rublis, solīt, kažoks, soma, svētki, svēts, zvanīt, zvans, šinelis un citi.

Daudz aizguvumu ir no vācu valodas. No vācu valodas aizgūto vārdu salīdzinājumā ar citiem aizguvumiem latviešu valodā ir visvairāk. Tie radās sakarā ar vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 12. gs. beigās un vācu kungu ekonomisko un politisko varu vēlākajos gadsimtos.

No vācu valodas aizgūts visvairāk tādu vārdu, kas attiecas uz mājas dzīvi un amatniecību.

Pie aizguvumiem no vācu valodas pieder tādi vārdi kā

stārķis, amats, bikses, bomis, spainis, bumbieris, zāģis, būvēt, deniņi, redeles, dienests, klucis, dīķis, etiķis, glāze, kaste, bīdelēt, krogs, krūze, ķirsis, panna, pīpe, pudele, rēķināt, sīpols, strēmele, šķūnis, tapa, dubults, telts, kurvis, vērts, ēvele, ziepes u.c.

Pavisam no somugru (galvenokārt no lībiešu un igauņu) valodām aizgūti vairāki simti vārdu. Daļa vārdu latviešu valodā ir aizgūti no lībiešu valodas. Lībieši apdzīvoja Latvijas teritoriju jau pirms baltu cilšu ierašanās. No lībiešu valodas aizgūti galvenokārt vārdi, kas apzīmē ar jūru un zvejniecību saistītas parādības, bez tam arī vēl citi vārdi.

liedags, allaž, sēne, joma, kaija, ķesele, ķīsis, launags, maksa, murds, nūja, paisums, puika, puķe, muiža, pulgot, ķepa, salaka, selga, kāls, sīga, loms, tērauds, vajadzēt, vimba, kukainis u.c.

Latviešu valodā ir aizguvumi no citām baltu valodām:

1) no lietuviešu valodas (lituānismi), piemēram, ģimene, ģērbt, ķēve, kareivis, veikals;

2) no kuršu valodas (kursismi), piemēram: dzintars, menca;

3) no senprūšu valodas ir aizgūts vārds ķermenis.

Nerea , varbū vārda "nieres"vietā sāc izmantot "īkstis", vai "kāzas" aizvietot ar "vedības"?

Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas.

Es gan tam atljaushos nepiekrist. Man paziistamie krievu tautiibas cilveeki, kuri dziivo aarzemees un tur domaa palikt, tomeer piedomaa pie vaarda vairaak. Taapat to es varu saciit par sevi. Nevaru iedomaaties beernam ielikt piemeeram, vaardu Ljuba ko pilnajaa formaa raksta kaa Ljubovj vai vaardu Gljeb un peec tam ciiniities ar pasauli lai vinjus piespiestu tos vaardus izrunaat normaali. Turklaat krieviem ir ljoti daudzi vaardi, kuri ir sastopami gandriiz visaa Eiropaa un Ziemeljamerikaa kaa Deniss, Anna, Aleksandrs, Aleksandra utt.

Piekrītu. Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas. Bet latviešiem ir mazās tautas kompleksi

Nerea, nosauc, lūdzu, dažus piemērus personvārdiem! :)

Un vispār salīdzināji Krieviju ar Latviju. Krievijas pasaules kopējā populācija ir ap 150 milj. ,nav brīnums, ka pat Āfrikā zinās populārākos slāviskos vārdus.

Mums delam vards gan angliski gan latviski ir vienads, ar tadu domu likam , lai abas valodas ir vienadi :-)

Es tikko pārlasījos, ko MAD uzrakstīja un izlasīju meiteņu vārdu "Zubrīte" :-D:-D:-D

No latviesu vaardiem kas gan nav tiiri latviskie ir ari taadi vaardi kaa Kate, Katriina, Elizabete. Puikaam Toms, Danieels, Daavids. Ta tiri taa apr piemeeru.

Nu man ari besi visas Jautriites, Zubiites, Alfoni un Maigoni..:-D:-D:-D:-D

Internacionāls/starptautisks nenozīmē, ka nav latvisks. Latviešu vārdi nav tikai Modrīte, Pēteris vai Visvaldis. Pārmest nepatriotismu ir nevietā, manuprāt.

Nerea, es joprojām Latvijā dzīvoju! :D

Pēc tā, ka jūs lietojat vārdu "internacionāls" nevis "starptautisks" jau var secināt, cik ilgi dzīvojat ārzemēs ;)

Es izvēlētos internacionālus vārdus, lai gan manai, gan vīra ģimenei nebūtu problēmas ar izrunu, un lai normāli kopā ar uzvārdu skan. Valsts, kurā bērns augtu, nekādu lomu vārda izvēlē nespēlētu.
Lai gan man tādi ļoti latviskie vārdi nemaz nepatīk un tādus bērnam neliktu pat ja paliktu dzīvot Latvijā ar latvieti.

Te nu bija latviesu patriotiskums, nevar bernam pat latviesu vardu ielikt.

Piekrītu. Piemēram, krievi visur liek savus krievu vārdus, lai kur dzīvotu, un nekaunas. Bet latviešiem ir mazās tautas kompleksi.

Saviem bērniem gribētu likt tādus vārdus, kas puslīdz vienādi tiek izrunāti latviešu, franču un itāļu valodās, jo šajās valodās runās mazo radi. Valstij, kurā dzīvotu tajā brīdī, lielas nozīmes nebūtu. Meitenītei vārds jau ir padomā, par puikas vārdu nevaram vienoties, bet nu mums vēl daudz jo daudz laika :-) Man liekas, ka norvēģiem ir daudz smuku meiteņu vārdu, bet puišu vārdi man lielākoties nepatīk

Man problemaatiski nebuutu, jo naakotnee ir doma ja viss izdosies paarvaakties prom no LV un beernu vaardi jau sen izdomaati.

Meitenei- Reicela, Greisa vai Ketliina..vel variants Elizabete..Agraak ari patika Kassandra, bet nu tgd nezinu vairs.Kad biju tiinu gados loti patika Ruubija (no seriaala), bet nemot veeraa akadu galu vina neema domaaju nee manu meitu nesakus Ruubija.:-D

Zeeenam, Danieeels, Kristiaans, Kristers varbuut Kristofers.

Mazais Abdirahmans māk savu vārdu pateikt ? :D

Atvainojos par kļūdām

Man dārziņā ir puisītis, kuru sauc Abdirahmans... :-D nu, nezinu, tā, protams, ir individuāla izvēle, bet vecāku vēlmi pēc internacionāla vārda gluži cilvēciski spēju saprast. Vienai paziņai ir 3 meitas (Dānija) visām ir internacionāli/skandinaviski pirmie vārdi un latviski otrie. Un smuki!

Mūsu bērnam ir latviešu vārds. Bet varbūt arī internacionālu? Zinu, ka dažās valstīs ir tāds vārds.
Bet angļi ir kas māk izrunāt, ir kas nemāk. Ja jautā kā sauc, pasaku un praktiksi neviens nevar atkārtot, par ko es brīnos.

Te nu bija latviesu patriotiskums, nevar bernam pat latviesu vardu ielikt.
Pazinu lokā ārzemes dzīvojoši vecāki bērniem ir ielikusi internacionālus vārdus, piemēram, Leila vai Emīlija.

Es savam bērnam liktu internacionālu vārdu, bet ja latvietis ārzemēs grib latviešu vārdu, lai liek.
Nu un, ka citi nevar izrunāt? Ja viņi var iemācīties izrunāt Kualalumpura, varēs arī bērna vārdu

Ja būtu, tā, ka 7 tautu radiem jāatvieglo izruna, liktu Emīljia, Sofija, Šarlote, Tomass rakstītu latviski, bet izrunātu katrs kā nu viņam tā mēle lokās, pārsvarā anglisko versiju. DOmāju, ka tas būtu normāls kompromiss. Bet maniem bērniem būs latviešu vārds.