Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

MAD vārdi Dārta un Skaidrīte ir ilgdzīvotāji :-D

MAd, es gar zemi! :-D:-D:-D

14.-18. gadsimtā
Pēc senlatviešu kristīšanas vai pāriešanas katoļu ticībā lielākā daļa zemnieku saglabāja senos vārdus, bieži vien vienlaikus ar kristībās piešķirtajiem baznīcas vārdiem jeb „krustavārdiem”. Vienlaikus pastāvēja arī pavārdi jeb iesaukas, kas varēja mainīties dzīves laikā un nepārgāja uz citiem ģimenes locekļiem. Palaikam tika lietoti arī tēva vai mātes vārdi, piemēram, Teņa tēvs, Marijas Juris. Pēc Vidzemes un Kurzemes zemes kungu pāriešanas luterticībā 16.-18. gadsimtā ar lielāku dedzību tika veidotas kristīgās draudzes un luterāņu mācītāji lielāku uzmanību pievērsa zemnieku apgaismošanai. Tomēr arī šajā laikā Rubenes mācītāja Kristofa Hardera 1781.-1790. gadā izdotajā „Vidzemes kalendārā” blakus citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi, piemēram, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte. Domājams, ka šie vārdi raksturo vārdu došanas modi brāļu draudžu novados Vidzemē. 1789. gadā publicētajā Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera izdotajā vārdnīcā „Lettisches Lexikon” minēts vairāk kā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze, kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi.

Neliels ieskats senlatviesu vaardos... Drausmas vienkaarsh.

Artemzija, kas tev pret Kristām un Sintijām? par pārējiem vārdiem gan piekrītu.

Taaa par so pasu iedomaajos:-D

Nosaukt deelu par Miron?? OMG! Nu kur smadzenes. Tad jau tiesaam labaak par LuissMario nosaukt nekaaa mironi. Padomaa kaa sadziivotu ar taadu vaardu?:-D

Kur var palasīt un paskatīties tos senlatviešu kalendārus un dažādus seno baznīcu kalendārus??

Artemzija, nu, Miron ir vecs, tradicionāls krievu vārds. Vai tu priecātos, ja tev neļautu savu bērnu nosaukt skaista latviešu vārdā, jo tas kādam francūzim vai Italim var šķist smieklīgs?

K, man nav nekas, vnk liekas, ka viņas ir apkārt simtiem. :D Liepājā viena māte savu dēli gribēja nosaukt par Miron, un sacepās, ka viņai neļāva. Muļķe. :D Vismaz instances saprata, ka bērnam nevajag izpostīt nākotni.

Artemzija, kas tev pret Kristām un Sintijām? :D par pārējiem vārdiem gan piekrītu.

Internacionāls/starptautisks nenozīmē, ka nav latvisks. Latviešu vārdi nav tikai Modrīte, Pēteris vai Visvaldis. Pārmest nepatriotismu ir nevietā, manuprāt.

Mana bērna "internacionālais" vārds ir izvēlēts no veca latviešu katoļu kalendāra. Neko nelatvisku tur neredzu. Un jā, to, ka līdzīgs vārds ir praktiski visās Eiropas valodās, uzskatu par plusu, nevis mīnusu. Arī dzīvojot Latvijā. Statistika liecina, ka vienkāršs, ērti izrunājams un labi iegaumējams vārds ļauj bērnam vieglāk izsisties dzīvē (vot kāda dīvaina statistika).

Visādas Džesikas, Nikolas un Dženiferas manas simpātijas neizraisa, tāpat kā simtiem Markusi, Danieli, Kristas, Sintijas utt. Bērniem ir jāliek latviski vārdi, bet Magone nedaudz pārspīlēja ar Saulgaiti. :D

Diversija, gan jau tik ātri neizzudīs. ;-)

LaLaLa, eh, vismaz ceru, ka vēl tad, kad būšu veca un sačākstējusi, apkārt dzirdēšu latviešu valodu :)

Jā, vārdiņu izvēlējāmies tādu,lai 3 valodās nebūtu grūti izrunāt un arī izklausītos labi.

Diversija, bet tā arī ir, ka latviešu valoda pamazām izzūd. Jā, ir ļoti žēl, bet es šobrīd lepojos, ka esmu no Latvijas un zinu tās valodu. Ļoti novērtēju ārzemniekus, kuri ir iemācījušies vai mācās mūsu valodu.

Es to redzu un saprotu, bet tas nenozīmē, ka tādas pārmaiņas (mazai!) valodai nāk par labu. Tad kāpēc vispār katrai tautai vajag savu valodu, ja visas tāpat ir nolemtas saplūšanai un kļūšanai par kaut kādām pidžinvalodām...

Diversija, bet daudzās pasaules valodās mūsdienās novērojami aizguvumu izmantošana ikdienā no citām valodām. Laiks rit uz priekšu un vienkārši veic savas korekcijas.

Es būtu ar mieru, ka kāzas aizstāj ar vedības, citādi tie vedēji ne pa ķeksi! :)

Var jau vilkt ārā citātus no konteksta, bet fakts ir un paliek, ja mūsdienās no malu malām grābstīsim un lietosim aizguvumus tur, kur jau ir latviskas cilmes vārds, no latviešu valodas nekas vairs nepaliks. Šī brīža situācija nav tā pati, kas pirms gadu simtiem, nejauksim to.

Atvainojos par novirzi un tinu makšķeri :D

Norvēģijā esot, esmu ievērojusi vārdus, kas līdzinās latviešu valodai, un ne visi ir nākuši no vācu valodas (piemēram - tante). Piemērs šādam norvēģu vārdam ir "barn", kas norvēģiski nozīmē bērns.