Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

ieinteresēja, kuri skaitās 100% latviski vārdi? :)

šie skaitās?
Meitenēm: Liega, Mētra, Līksma, Veldze, Teika, Mirta
Zēniem:Indriķis, Druvis, Dzintars, Ausmis, Spodris, Atvars

so.so

Lielākā daļa vārdu Latvijā NAV latviešu vārdi, bet gan latviskoti. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau no seniem laikiem ir ar latviskotiem svešvārdiem.

Tā kā visi Pēteri, Katrīnas, Annas, Ilzes, Kārļi ir tikpat tālu no latviskuma, kā Danieli, Markusi.

Kungu (karaļu) vārdi: Visvaldis, Vievaldis, Viestards, Viesturs, Tālivaldis, Druvvaldis, Drunvaldis, Namejs, Ramēķis (Rameiķis), Rūsiņš, Sauls, Varidots.

Teiku varoņi - Kurbads, Īliņš, Koknesis.

Dievību un mitoloģiskie vārdi: Laima, Māra, Austra, Dēkla, Kārta, Jumis, Pērkons, Saule, Mēness, Auseklis.

Apkārtējās dabas vārdi: Alnis, Dzintars, Gailis, Gunis (no uguns), Lācis, Vilks, Bite, Blāzma, Caune, Cielaviņa, Čakstīte, Gaigala, Grieze, Ieva, Irbe, Kaija, Lakstīgala, Liepa, Madara, Magone, Mētra, Rasa, Zīle, Žubīte (senatnē, dodot šādus vārdus, vecāki vēlēja bērnam šī auga, dabas parādības vai dzīvnieka īpašības- spēku, dziedātmāku, staltumu, daiļumu utml.).

Rakstnieku izveidotie vārdu kalendāri un sarakstītie darbi ir labs avots, kur pasmelties latviskus vārdus, lai arī tie ir vēlāku laiku darinājumi: Laimonis, Laimons, Miervaldis, Ziedonis, Aija, Balva, Daila, Dzintara, Dzintra, Jausma, Liesma, Līga, Mirdza, Rota, Skaidrīte, Smaida, Spīdola, Spodra, Valda, Velta.

Maniem draugiem, abi no dažādām valstīm un dzīvo trešajā, izvēloties bērnu vārdu, izvēlējās, kādi sastopami reliģijā, jo abi ticīgi, un vārdi nav sveši savās dzimtenēs un daudzās valstīš. Varbūt vērts paskatīties idejām:
Anna, Hannah, Maria, Daniel, David, Elisabeth, Esther, Eva, Adam, Gabriel, Magdalena, Marta, Pauls, Peter, Sara, Julia, Helena, Viktoria.

Ahh, un man jauna klasesbiedrene no Filipīnām vārdu izrunā kā Džobere, es, protams, pirmajā reizē pārklausījos, jo viņa to 'dž' izrunāja mīksti kā 'j'. :D

Tā kā tika skarts vārdu nozīmju temats, man vienmēr jāsmaida par manā apkārtnē dzīvojošo itāļu meiteni Svenja, par vīra drauga vācu līgavu vārdā Duņa un vīra drauga jaundzimušās meitiņas vārdu Lune (rakstīju vārdu izrunas ).
Lai gan mans vārds nav latvisks, tomēr tas sagādā problēmas , dzīvojot ārzemēs, arī ikdienā apkārtējiem to pareizi izrunāt. Angļiem nesanāk, francūži izkropļo, krievu versija liek man nedaudz noskurināties. Līdz šim vācieši ir vienīgie, kuriem puslīdz sanàk to izrunāt pareizi.. (t) tāpēc esmu jau pasākusi sevi iepazīstināt ar īsto vārdu, bet lūdzu mani dēvēt saīsinājumā/iesaukā.

Bet kāpēc bērnus sauc par Miru Noasu, Žikivatoru vai Galaktionu? “Vārds tomēr skar identitāti visas dzīves garumā. Ja vecāki grib realizēt savas ambīcijas vai savu īpašo oriģinalitāti, - atbildot uz jautājumu, kas notiek viņu galvās, es būtu pietiekami maiga - manuprāt, viņi domā par savām vajadzībām, nevis par bērna vajadzībām. Un tas nav pārāk labs piegājiens,” skaidro psihoterapeite Aina Poiša.

viņi domā par savām vajadzībām, nevis par bērna vajadzībām
+++

so.so, latviskums kā tāds "nesāp" :)

Ja reāli ir plānots dzīvot Norvēģijā/Madagaskarā/Austrālijā ar Norvēģu/Madagaskariešu/Austrāliešu vīru, tad, manuprāt, bērnam būs tikai vieglāk, ja vārds būs izvēlēts no kompromisa variantiem - gan latvisks (omes dēļ, arī tāpēc, ka ir grūti tā ar 100% garantiju pateikt, ka LV vairs nekad, nekad neatgriezīsies), gan arī viegli "sagremojams" vietējā populācijā.

Ir pietiekoši daudz skaistu, latvisku vārdu, kuri nebūs mēles un acu mežģis arī ārvalstīs. Kāpēc mocīt bērnu? Tas ta kā tvneta "joku" raksts par pāri, kas savam bērnam ielika citai valstij normālo vāru "Žikivators". Nu vai, kaut vai tas pats "Mirons" Latvijā. Nu priekš kam to vajag? Domā bērns tev paldies pateiks par Dainuvītes vārdu? Trakajos tīņa gados - noteikti nē.

Norveegiem taa skatos diezgan daudz latvisko vaardu.

No taviem ieliktajiem populārajiemnorvēģu vārdiem vairāki ir piemēroti latvietes-norvēģa pārim. Man patīk Anne, Marte (bet es droši vien liktu Marta), Trine (latviešu versijā tā būtu Trīne). No puišu vārdiem Nils, Robert un Tom.

Kad domajam vardus galvenie nosacijumi bija, lai skan labi visas valodas, jo pashai shausmiigi apnicis, ka manu vardu anglji nevar izrunaat :D

57days - tu laikam krieviete, ja tik ļoti "sāp" tas mans latviskums. ;)
Es atkārtošu savu domu vēlreiz. Atkāpjoties no autores pieteikuma.
Ja latviešu pāris ieliek bērnam (kuram latviešu pase) vārdu Ešlija, cerot, ka tas kaut kādā veidā maģiski atvieglot bērna dzīvi ārzemēs nākotnē, Eslija=Īslaidža. Nora latviešu pasē=Nora ārzemju papīros=izrunājas kā Nora lielākajā pasaules daļā.
Ok, kāda minēja, ka bērnam būšot ārzemju pase. Pieņemsim, ka vecāki latvieši. Ashley Berzina. Gisele Krumina. Nu, lai tā būtu.

Un par citiem variantiem, kur vīrs ir ārzmenieks. No problem. Pielāgojaties. Kurš to aizliedz. Jums arī latviešu valoda bērnam nav jāmāca. Lai jūsu mammas un tēti mācās angļu/spāņu/franču utt., lai sarunātos ar mazbērnu. Tas taču nav aizliegts. Ne man tiesāt. Es tikai savu viedokli izteicu.

Vienkārši, lai cik dīvaini arī tas nešķistu, es lepojos ar to, ka esmu latviete. Man nav kauns par to un man nešķitīs vajadzīgs censties bērnam iešķebt kaut kādu citu identitāti, lai tikai nabadziņš neizklausītos pēc latvieša. ;-)

Taču, ja kopējam vārdnīcu skaidrojumu, kopējam visus! :D

Mare, noun:
British informal
1 A very unpleasant or frustrating experience:
this week is going to be a bit of a mare but at least the end is in sight;
2 (Especially in sport) a very poor performance:
Eboue had an absolute mare down the right hand side.

Tā varam atrast katra to, ko gribam, plašas interpretācijas iespējas.

Galu galā - ne velti tā ir PIRMĀ nozīme.

Uuuun? Mare tulkojums angļu valodā tāpat ir ķēve pat tad, ja ir arī citas nozīmes, kas, visticamāk, nav tik plaši zināmas.

mare (n.1)

"female horse," Old English mere (Mercian), myre (West Saxon), fem. of mearh "horse," from Proto-Germanic *markhjon- (cognates: Old Saxon meriha, Old Norse merr, Old Frisian merrie, Dutch merrie, Old High German meriha, German Mähre "mare"), said to be of Gaulish origin (compare Irish and Gaelic marc, Welsh march, Breton marh "horse"). No known cognates beyond Germanic and Celtic. As the name of a throw in wrestling, it is attested from c. 1600. Mare's nest "illusory discovery, excitement over something which does not exist" is from 1610s.

mare (n.2)

"broad, dark areas of the moon," 1765, from Latin mare "sea" (see marine), applied to lunar features by Galileo and used thus in 17c. Latin works. They originally were thought to be actual seas.

mare (n.3)

"night-goblin, incubus," Old English mare "incubus, nightmare, monster," from mera, mære, from Proto-Germanic *maron "goblin" (cognates: Middle Low German mar, Middle Dutch mare, Old High German mara, German Mahr "incubus," Old Norse mara "nightmare, incubus"), from PIE *mora- "incubus" (cognates: first element in Old Irish Morrigain "demoness of the corpses," literally "queen of the nightmare," also Bulgarian, Serbian mora, Czech mura, Polish zmora "incubus;" French cauchemar, with first element from Old French caucher "to trample"), from root *mer- "to rub away, harm" (see morbid).

Toties angļu valodā tas nozīmē ķēve, vairs bērnam nav tik skaisti kā jūra.

Norvēģijā Mare izrunātu kā Māre.. itāļu un spāņu valodā tas nozīmē "jūra".

Vārdu Mare gan nevajadzētu likt, ja dzīvo kaut vai tajā pašā Anglijā. Nesmuki ar tulkojumu sanāks.

Trīne būs pašā laikā - tik ļoti liek domāt par latviešu literatūras klasiku, ka neviens meganacionālists-ūberpatriots nevarēs iebilst.

Ivars, Arvīds - arī, kur nu vēl latviskākus vārdus.

Nedomāju, ka raven grib savu meitu saukt par Īslaižu Te man šķiet vairāk ir tāds "Anna vs Līga" jautājums

+++ Piekritīšu NordicBelle

Tās, kas liek bērniem ārzemju vārdus latviešu pasē un cer, ka tā atvieglos bērnam dzīvi ārzemēs - jūs taču saprotat, ka Ešlija ārzemju papīros rakstīsies kā Eslija un izrunāsies kā Īslaidža utml.

Vai tad ārzemju pasē šis vārds nerakstīsies kā Ashley? Bet, kā tas rakstīsies latviešu pasē, daudzām ir vienalga, jo nedzīvo Latvijā. :)